Līdzīgi kā ar viltojumiem citās jomās, zāles vilto tāpēc, ka īsts medikaments potenciālajam pircējam ir pārāk dārgs vai nav pieejams. Zāļu viltotāji spēlē gan uz šķietamu izdevīgumu, gan uz cilvēku izmisumu, saka profesore Dace Bandere, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes dekāne.
Lielākajā daļā preču kategoriju viltojumu izcelsme meklējama Ķīnā – aptuveni 55% no globālām muitas konfiskācijas apjoma, un Honkongā, kas arī ir Ķīnas sastāvā, –19%. 60% konfiscēto preču sūtītas pa pastu, bet vērtības ziņā visvairāk konfiscēto viltojumu pārvadāti pa jūras ceļiem. Turklāt 60% no bīstamajiem produktiem, kuri konfiscēti visā pasaulē, bija iegādāti tiešsaistē, un to mērķis bija ES.
Jauns potenciāls
“Pandēmija parādīja, cik ātri mēs varam dažādas jomas digitalizēt, ka tiešsaistē var pirkt un pārdot teju jebko. Diemžēl kovids viltoto un bīstamo preču tirdzniecībā pastiprināja jau pastāvošās tendences. Tas jo īpaši attiecas uz viltotām zālēm un citām augsta riska nozarēm, kur pārtrauktas piegādes ķēdes un pieprasījuma nobīdes radīja jaunu potenciālu noziedzīgai darbībai,” skaidroja Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
To apliecina Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldes dati – 2021.gadā 80% no konfiscētajām viltotajām precēm bija medikamenti. Turklāt visi potenci veicinošie. Arī šī gada februārī VID darbinieki vairākās sankcionētās kratīšanās konfiscēja vairāk nekā 306 tūkstošus tablešu. Pēc aplēsēm to pārdošana melnajā tirgū ienestu aptuveni 1,5 miljonus eiro.
Visā pasaulē no zālēm visbiežāk vilto un tirgo ar interneta starpniecību medikamentus erektilās disfunkcijas ārstēšanai.
Nākamās pēc viltojumu apjoma ir onkoloģiskās zāles. Vilto gan antibiotikas, gan analgētiskos līdzekļus, jebkurus pieprasītus medikamentus. Patentu valde sadarbībā ar ekspertiem ir apkopojusi galvenos argumentus, kāpēc nevajadzētu riskēt ar veselību, jo tā mums ir tikai viena.
Īstus medikamentus stingri uzrauga
Farmācija ir stingri regulēta nozare. Zāļu ražošana ir ārkārtīgi sarežģīta, tajā ir iesaistīti daudz cilvēku, izpētes stundu un gadu, stingra kvalitātes kontrole, investīcijas ražotnēs un citu resursu, tāpēc bieži vien medikamenta gala cena ir visai augsta.
Zāļu viltotāji tiecas piedāvāt savu produkciju par zemāku cenu, taču VID uzsver, ka tikai cena ne vienmēr ļauj noteikt, vai medikaments ir viltots.
Organizētās noziedzīgās grupas viltotus medikamentus tirgo ātras peļņas gūšanai. Šie līdzekļi tiek ieguldīti, lai viltoto zāļu iepakojums un ārējais izskats līdzinātos oriģinālam. Tādēļ patērētājiem ļoti rūpīgi jāvērtē zāļu iegādes vieta un veids, kā piedāvā iegādāties zāles.
Bandere stāsta, ka farmācijas uzņēmums, kas ir zāļu ražotājs, ir atbildīgs par izejvielu kvalitāti ne tikai formāli un atbilstoši dokumentiem, bet tam arī jāveic izejvielu laboratoriskās pārbaudes, pirms tās izmanto ražošanā.
Arī izstrādē medikamentus visos posmos rūpīgi pārbauda. Zāļu ražošanas un glabāšanas procesā notiek nemitīga kvalitātes kontrole. Ar viltotiem medikamentiem ir pilnīgi pretēji – nav zināms, kādos apstākļos un no kādam izejvielām tos ražo, kā glabā un pārvadā. Lietojot viltotās zāles, mēs ne par ko nevaram būt droši. Tas ir ārkārtīgi liels risks cilvēka veselībai, uzsver RSU profesore.
Ļoti līdzīgi oriģinālam
Katrai rūpnieciski ražotajai tabletei vai kapsulai ir noteikta forma un krāsa, tā nevar būt mazliet gaišāka vai tumšāka. Arī iepakojuma forma, tonis un fonta burtu lielums tiek saskaņots un precīzi dokumentēts. Savukārt medikamentu viltotāji cenšas ārējās pazīmes – kā pašas zāles, tā iepakojumu, reģistrētās preču zīmes – maksimāli atdarināt.
Taču viltojumiem, pat ļoti labiem, tomēr ir nelielas atšķirības – mazliet citādāka krāsa, mazliet garāki vai īsāki burti utt.
“Jāpatur prātā, ka viltoto medikamentu tirdzniecība privātpersonām, lielākoties notiek ar dažādu šaubīgu tiešsaistes vietņu palīdzību. Un viena no pirmajām pazīmēm ir būtiska cenas atšķirība salīdzinājumā ar oriģinālu. Ja zinām, ka standartā cena ir augsta, bet tad pēkšņi ir kāda neskaidra izcelsmes vietne, kas reklamē to pašu medikamentu, kuram tieši divas vai trīs dienas ir 80-90% atlaide, tad ir pamats aizdomām,” stāsta Batalauskis.
Tiesa, VID atgādina, ka mūsdienās ir ļoti dinamiska pārrobežu pārvietošanās, ceļošana. Ir personas, kas ar privāto kontaktu starpniecību patērētājiem mēģina piedāvāt iegādāties lētākus, tostarp apšaubāmus medikamentus no trešajām valstīm, nepaskaidrojot piegādes ķēdi vai tos piegādājot nelegāli. Šādiem piedāvājumiem nedrīkst piekrist, no tiem ir jāatsakās, lai nekļūtu par upuri.
Var būt toksiskas
Pērkot viltotās zāles, cilvēks nevar zināt, vai tajās ir nepieciešamā aktīvā viela, vai tā nav aizvietota ar kādu citu. Ja aktīva viela ir, deva var būt pārāk liela vai nepietiekama. Nav nekādas garantijas, ka aktīvā viela ir tieši tādā daudzumā, kāds ir nepieciešams.
Pat ja viltoto zāļu ražotāji kaut kā ir ieguvuši medikamenta aktīvo vielu, nav zināma tās tīrības pakāpe.
Ja viela sintezēta nezināmos apstākļos, tai var būt dažādi piemaisījumi, kas var būt toksiski, kaitīgi cilvēka organismam. Bandere atgādina – katrai tabletei vai kapsulai bez aktīvās vielas ir palīgvielas, kas arī var būt nekvalitatīvas. Tās var nomākt medikamenta aktīvo vielu vai – tieši pretēji – aktivizēt to. Ja zālēs ir nezināmi piemaisījumi, arī tie var būt toksiski organismam.
Viltoto medikamentu lietošana rada lielu risku. Pirmkārt – var nebūt gaidītais efekts, otrkārt – efekts var būt par mazu vai par lielu, treškārt – viltotais medikaments var būt toksisks cilvēka organismam, skaidro RSU profesore.
Latvijā šādas statistikas nav, taču pasaulē ir daudz gadījumu, kad viltoto zāļu lietošana nodarījusi fizisku kaitējumu cilvēku veselībai – medikamenti diabēta slimniekiem, kuros nebija dzīvībai svarīgā insulīna, kontracepcijas līdzekļi, kuru lietošanas dēļ iestājās neplānota grūtniecība, pretmalārijas līdzekļi, kuri nepasargāja no infekcijas, utt.
Eiropā līdz aptiekām nenonāk
”Ja cilvēks Latvijā iegādājas zāles sertificētā aptiekā vai saņem zāles slimnīcā, viņš var būt drošs, ka viltojumus nesaņem, jo Eiropā kontrole ir ļoti augstā līmenī,” pauž Bandere. Viltotās zāles pārsvarā ražo Āzijas valstīs, Dienvidamerikā un visbiežāk tirgo ar interneta starpniecību.
Batalauskis uzsver – svarīgi atcerēties, kas ir viltojums – preces, ārējā veidola un preču zīmes atdarinājums. Tas ir noticis, kad bez preču zīmes vai patenta īpašnieka atļaujas cits ražotājs pretlikumīgi cenšas imitēt preci vai produktu, lai maldinātu patērētāju.
ES jau 2019.gadā ar Viltoto zāļu direktīvu noteica, ka uz katra zāļu iepakojuma ir unikāls identifikācijas kods.
To izvieto ražotājs un ceļā pie patērētāja vairākas reizes pārbauda jeb verificē tiešsaistes datu bāzēs. Tiek pārbaudītas visas recepšu zāles un viens bezrecepšu medikaments – omeprazols. Piegādes ķēdes beigās, pārdodot zāles pacientam vai izlietojot tās ārstēšanai, aptieka vai ārstniecības iestāde kodu no sistēmas dzēš. Tas nodrošina, ka šo pašu kodu nav iespējams izmantot viltotu zāļu iepludināšanai legālajā piegādes ķēdē.
Ja pārbaudē sistēma unikālo kodu nepazīst, tā ģenerē trauksmes brīdinājumu, ko Latvijā saņem un izmeklē Veselības inspekcija.
Pēc Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) rīcībā esošās informācijas, visi trauksmes brīdinājumi līdz šim Latvijā bijuši ar tehnisku izcelsmi, nevis viltojumu ierosināti. Šogad maijā trauksmes brīdinājumu īpatsvars, kas skar Latvijas gala lietotājus, vidēji bija tikai 0,01% – tas ir krietni mazāk nekā Eiropas Zāļu verifikācijas organizācijas noteiktais mērķis 0,05%.
Kā sevi pasargāt
“Verifikācijas sistēma sargā cilvēku veselību, nodrošinot, ka legālajā apritē nenonāk viltotas un bīstamas zāles. Tādēļ LZVO aicina visus Latvijas iedzīvotājus iegādāties visas zāles un uztura bagātinātājus tikai legālās aptiekās un interneta aptiekās, neizmantot nezināmas un nepārbaudītas interneta vietnes jebkādu zāļu un uztura bagātinātāju iegādei, un nekādā gadījumā nepirkt zāles no fiziskām vai juridiskām personām pēc sludinājumiem interneta portālos vai sociālajos tīklos,” skaidro LZVO valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.
Bandere piekrīt, ka cilvēks nevar atšķirt, vai tablete ir īsta, tāpēc visbiežāk viltotas zāles nopērk apšaubāmās interneta vietnēs: ”Tā ir absolūta laimes spēle. Zāles ir jāpērk tikai sertificētās aptiekās.”
Ja patērētājs konstatē aizdomīgas vai viltotas zāles tiešsaistē, tiešās pārdošanas vietnēs, gadatirgos u.tml., ir svarīgi par to ziņot Veselības inspekcijai.
Patentu valde kā atbildīgā valsts iestāde par rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju 2017.gadā kopā ar partneriem sāka iniciatīvu “Viltotā realitāte”, lai informētu sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un to kaitējumu ne tikai valsts ekonomikai un nodarbinātībai, bet arī cilvēka veselībai un drošībai. Šo iniciatīvu ar devīzi “Izvērtē risku – izvēlies neviltotu pārsteigumu” Patentu vade turpina arī šogad.
EUIPO un OECD pētījumā kvantitatīvi vērtē viltotu preču tirdzniecības apmērus un tendences, kas rada draudus veselībai, drošībai un videi. Tas ir balstīts uz unikālu starptautisku muitas konfiskācijas datu kopumu un citu izpildes datu analīzi apvienojumā ar strukturētām intervijām ar tiesībaizsardzības ekspertiem.
Informāciju sagatavoja Viktorija Kasara, Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra projektu vadītāja.
Pagaidām nav neviena komentāra