Pretēji straumei

  • Laura Melne, Domuzīme
  • 29.06.2022.
  • Domuzīme
Ilze Sperga pašlaik raksta stāstu krājumu latgaliski. «Tātad ticu valodas nākotnei,» viņa uzsver. Foto — Kristaps Kalns

Ilze Sperga pašlaik raksta stāstu krājumu latgaliski. «Tātad ticu valodas nākotnei,» viņa uzsver. Foto — Kristaps Kalns

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3

Ar Ilzi Spergu sarunājas Laura Melne 

Ilze Sperga ir filoloģijas doktore un darbojas Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijā. Debijas stāstu krājums Dzeiveiba (2014) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai un sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā Kilograms kultūras. Iznākusi dzejoļu grāmata bērniem Vuškeņa iz pļovys (2021), šogad gaidāms dzejas krājums Rudiņa bolsi.

Autori, redaktori un literāru projektu vadītāju Ilzi Spergu var uzskatīt par vienu no pazīstamākajām personībām mūsdienu latgaliešu literārajā vidē. Viens no pirmajiem svarīgākajiem Ilzes darbiem ir mūsdienu latgaliešu dzejas antoloģijas Susātivs (2008) sastādīšana un izdošana. Šī grāmata kļuvusi par savdabīgu robežpunktu mūsdienu latgaliešu literatūrā, tolaik mūžībā bija aizgājusi viena rakstnieku paaudze — Ontons Kūkojs, Pīters Jurceņš, Osvalds Kravaļs, bet nākamā vēl tikai mīņājās pie durvīm. Savdabīga laikmeta liecība bija arī grāmata Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi (2011), kurā blakus dažādu laikmetu un dažādu žanru tekstiem tika publicētas arī mūsdienu autoru literārās pasakas. Pērn Ilze Sperga rediģējusi Anneles Slišānes stāstu krājumu Tuoraga stuosti un Tuoraga stuosti. Pīns, Valentīna Lukaševiča eseju krājumu Casnāgu maizeitis, Oskara Seiksta īstekstu krājumu Vokora vuordi draugim

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.

Par līdzsvara mākslu