Ilustratīvs attēls
Pēdējā laikā publiskajā telpā aktīvi tiek diskutēts par obligātā fiziskas eksāmena nepieciešamību vidusskolā, lai sekmētu jauniešu interesi par STEM priekšmetiem. Jāatzīst, ka skolēnu interese par STEM tiešām nav liela, jo pastāv uzskats, ka šie priekšmeti ir grūtāki, sarežģītāki un prasa daudz vairāk laika, nekā citi, tomēr viss atkarīgs no pieejas un domāšanas. Ja turpināsim domāt, ka fizika ir grūta un smagnēja, nelīdzēs arī eksāmens. Vispirms jāsekmē patiesa skolēnu interese un zinātkāre, kā arī jākliedē pastāvošie stereotipi, tad neizpaliks arī rezultāti.
Fizika ir domāšanas veids
Fizika ir priekšmets, kas ikvienam skolēnam palīdz vispusīgi attīstīties. Tā nav domāta tikai tiem, kuri vēlas savu nākotni saistīt ar inženierzinātnēm. Fizika nav tikai tas, ko varam iemācīties no grāmatām vai praktiskajiem darbiem, tas ir domāšanas veids, sistemātiskums. Tas ir veids, kā varam strukturēt savas idejas un raudzīties uz pasauli. Pat, ja, mācoties fiziku, neizdodas demonstrēt spožas sekmes attiecīgajā priekšmetā, pats mācīšanās process radīs virkni ieguvumu. Fiziku viennozīmīgi ir vērts mācīties, taču vienlaikus ir svarīgi sekmēt izpratni, kāpēc tā ir nepieciešama?
Apgalvojums, ka fizika ir jāmācās, jo valstī trūkst speciālistu, lielai daļai jauniešu neradīs īpašu motivāciju, īpaši tiem, kuri jau ir izvēlējušies savu karjeras ceļu un tad nav saistīts ar STEM. Mēs taču neapgalvojam, ka jāmācās svešvalodas tikai tāpēc, lai strādātu par tulkiem vai svešvalodu skolotājiem. Mēs apzināmies, ka svešvalodu zināšanas var paplašināt mūsu iespējas kopumā, neraugoties uz izvēlēto profesiju. Tieši tāpat ir arī ar fiziku, jo tā sniedz pavisam citu skatījumu uz pasauli, ļauj izprast kopsakarības un pieņemt pārdomātākus lēmumus.
Galvenais ir zinātkāre
Ņemot vērā, ka pastāv daudz un dažādi stereotipi un aizspriedumi par šo priekšmetu, motivēt jauniešus nav vienkārši. Tāpēc es gribētu aicināt atkāpties soli atpakaļ. Pirms motivēt mācīties tieši STEM, mums jāsaprot, kā motivēt mācīties kopumā – kā rosināt zinātkāri un vēlmi uzdot jautājumus? Bez vēlmes jautāt un izzināt pat izcilākajai materiāli tehniskajai bāzei nebūs lielas jēgas. Ja skolēni ir gatavi jautāt, nākamais solis jau ir mācību materiālu daudzveidība. Fiziku var mācīties klātienē, laboratorijās, var arī tālmācībā – galvenais, lai būtu zinātkāre. Savukārt pedagoga funkcija ir nevis sagatavot eksāmenam, bet gan vadīt skolēnu pareizās atbildes meklēšanas procesā.
Eksāmens fizikā vai STEM priekšmetos kopumā vairāk būs lietderīgs tiem, kuri vēlas saistīt savu nākotni ar šo jomu. Taču, uzspiežot to radošajiem bērniem, cerētais rezultāts izpaliks. Šajā kontekstā drīzāk jārunā par skolas pārbaudījumu, nevis centralizētu eksāmenu valsts līmenī. Šobrīd panākts kompromiss, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, būs vienots, obligāts dabaszinātņu eksāmens. Šeit būtiska nozīme būs eksāmena saturam, jo katra no ietvertajām jomām ir ļoti plaša pati par sevi, tāpēc katrā mācību priekšmetā pastāv dažādas nianses.
Autors ir Eiropas Tālmācības vidusskolas fizikas skolotājs
