Izrādes pēcapokaliptiskajā ainavā parādās bijušas dzīvības pārpalikas, kas turpina būt un kustēties, sazināties diezin kādās valodu driskās un organizēties viņām vien zināmā mērķtiecībā. Ansītis — Rolands Beķeris, Grietiņa — Madara Viļčuka. Foto — Justīne Grinberga.
Elmāra Seņkova Grimmi Liepājas teātrī ir skumjākā joku luga un smieklīgākais bēdu stāsts
Žanri sen jau nojukuši, nav no dzīves saudzēti. Kādas traģēdijas, kādas komēdijas? Nomācošajā, nogurdinošajā bezizejā un apjukumā, kas valda pasaulē, Latvijā, citos un manī pašā, režisora Elmāra Seņkova iestudētie Grimmi ir zināms mierinājums: skaties un saproti, ka jumts nebrauc tev, jumts brauc pasaulei, tu vienkārši tajā sēdi iekšā.
Skuju rožu vainadziņis
Seņkovs un viņa komanda — dramaturgs un režijas asistents Matīss Budovskis, scenogrāfs Reinis Suhanovs un viņa asistente Līga Zepa, komponists Edgars Mākens, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un aktieru ansamblis — kopā ir radījuši pasauli, kurā viss notiek pēc tam, kad šābrīža draudīgās priekšnojautas ir piepildījušās, cilvēku neiedomājamās cūcības novestas līdz loģiskam galam. Rīts vai simtgade pēc apokalipses.
