Romāns Lūška ir dzīvīga groteska ar pārāk labi pazīstamu pēcapokalipses pasauli
Nav viegla dzīve mīlīšiem Fjodorkuzmičskā pēc Sprādziena. Ne tik daudz Sekas viņus nomoka — lai jau aug ragi un vilna, ziemā tas var pat noderēt, — kā ikdienas raizes. No rīta uz darbu jāiet, pēc tam ugunij pakaļ, tad peles jāķer, lai pats paēstu un tirgū vēlāk ko sagādātu. Bet citreiz Fjodors Kuzmičs vēl kādu ukazu atsūta, tad atkal jāpielāgojas. Un tad vēl lūška. Ieiesi, cilvēks, mežā, bet viņa tā vien gaida, lai uzkluptu un prātu izsūktu.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.