Notikumiem Ukrainā sašūpojot pasaules finanšu tirgus, īslaicīgu lejupslīdi piedzīvo Latvijā pārvaldītie pensiju plāni. Taču, kā liecina jaunākie dati, iedzīvotājiem joprojām trūkst elementāru zināšanu un izpratnes par to, kur paliek 6% no viņu algas. Kas ir tās lietas, kas jāzina ikvienam iedzīvotājam, lai arī ģeopolitiska saspīlējuma laikos būtu skaidrs, kā tiek pārvaldīts mūsu vecumdienu uzkrājums? Un kam mēs šo uzkrājumu esam gatavi uzticēt – pieredzējušiem ekspertiem vai datoru algoritmiem?
Karš un neskaidrība finanšu tirgos
Pērnais gads pensiju pārvaldnieku galvenajā darba laukā – pasaules finanšu tirgos – bijis ļoti veiksmīgs, ar vērā ņemamu izaugsmi. Taču gada beigās un šā gada sākumā svārstības finanšu tirgos radīja arvien pieaugošā inflācija. Arī Krievijas iebrukums Ukrainā akciju tirgiem lika krist. Taču, tā kā korekcija bija sākusies jau pirms faktiskās karadarbības sākuma, pašlaik varam novērot nelielu tirgus atkopšanos. 2022. gads pensiju pārvaldniekiem sola saspringtu un dinamisku periodu ar lielu nenoteiktību – inflācija, energoresursu, pārtikas un izejvielu cenu kāpums, kā arī saspringtā ģeopolitiskā situācija noteikti nesola vieglus laikus ekonomikai, kas nozīmē, ka savas pensijas pārvaldīšanai pēc būtības ikvienam būtu jāpieiet tik plānveidīgi un skrupolozi kā nekad.
Latvijas pensiju sistēmas profils
Daudzi, iespējams, neatceras, ka pensiju sistēmas 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā, un tā ir valsts fondētā pensiju shēma, kurā var piedalīties ikviens sociālo iemaksu veicējs, kurš šā līmeņa darbības sākumā – 2001. gadā 1. jūlijā – nebija vecāks par 50 gadiem. Obligāta dalība pensiju sistēmas 2. līmenī tika noteikta visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Pašlaik no ikviena strādājošā ienākumiem pensiju 2. līmenī katru mēnesi caur sociālajām iemaksām tiek novirzīti 6%, un kopējais uzkrātais līdzekļu apjoms ir sasniedzis gandrīz 6 miljardus eiro un turpina katru gadu pieaugt.
Neziņas līmenis nav mazinājies
Lai gan pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits ir 1,28 miljoni Latvijas iedzīvotāju, joprojām lielai daļai sabiedrības trūkst izpratnes par to, kas tad īsti notiek ar pašu pensijas uzkrājumiem un kādā veidā tiek pārvaldīta to nauda. Februārī bankas Citadele meitas uzņēmums CBL Asset Management un pētījumu aģentūra Norstat veica aptauju, kurā uzdevām cilvēkiem vairākus jautājumus par pensiju 2. līmeni. Tikai trešā daļa jeb 31% no aptaujātajiem atzīmēja, ka zina gan savu izvēlēto pensiju pārvaldnieku, gan arī pensiju plānu. Tikmēr gandrīz piektā daļa, proti, 23% no aptaujātajiem atzina, ka tie nezina, ne kas pārvalda to pensiju plānu, ne arī kāds ir izvēlētais pensiju plāns. Tāpat vēl jāņem vērā arī to daļu, kas nevēlas atzīt, ka nezina. Rezultātā esam nonākuši situācijā, kur mums ir tikai niecīga daļa iedzīvotāju, kuri laikus sāk interesēties par naudu, ar kuru būs jāiztiek pensijā.
Nepārtraukti pārvaldīšanas uzlabojumi
Jāsaka, ka arī nosacījumi pensiju 2. līmenī ieguldīto līdzekļu pārvaldīšanai šo 20 gadu laikā ir ievērojami mainījušies. Pašā sākumā šo līdzekļu pārvaldniekiem tika noteikti ļoti dažādi ierobežojumi – gan līdzekļu apjoms, ko iespējams ieguldīt akcijās, gan arī dažādos alternatīvos finanšu instrumentos. Tas sākotnēji tika radīts ar mērķi izvēlēties drošākos ieguldījuma veidus, tomēr vēsture pierādīja, ka ilgtermiņā tas nozīmēja arī salīdzinoši nelielu aktīvu vērtības pieaugumu. Tomēr, sekojot šādai ļoti konservatīvai pieejai, pensiju uzkrājumi netika pienācīgi pasargāti no inflācijas riska, un pēdējos gados valsts ir devusi plašāku iespēju ieguldīt daudz ienesīgākos finanšu instrumentos, vispirms jau uzņēmumu akcijās.
Augot kopējam līdzekļu apjomam, kas tika uzkrāts pensiju 2. līmenī, pensiju pārvaldniekiem radās iespēja samazināt komisiju maksājumus par šo pensiju līdzekļu pārvaldīšanu. Ja vēl pirms dažiem gadiem norma par pensiju līmeņa pārvaldīšanu bija maksāt komisiju, kas veidoja pat 2% gadā, tad šobrīd vidējais komisiju apmērs ir ievērojami samazinājies un ir ap 0,5% gadā. Ilgtermiņā tie ir pat desmitiem miljoni eiro, kas paliek topošo pensionāru kabatās, nevis tiek samaksāti pensiju pārvaldniekam.
CBL Asset Management uzskata, ka nav viena ideālā pensiju plāna, kas derētu visām iedzīvotāju grupām un visām dzīves vajadzībām, tāpēc mērķis ir atrast katram vislabāko risinājumu. Ir cilvēki, kuri vēlas augsta riska stratēģiju, ir tādi, kuri drīzumā vēlas pensionēties, tāpēc priekšroku dod pensijas kapitāla saglabāšanai, nevis straujai vairošanai. Esam konstatējuši, ka jauni cilvēki vēlas ieguldīt tādos pensiju plānos, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību, ir tādi, kuriem ir svarīgi, lai pensiju plāna līdzekļi tiktu ieguldīti, veicinot Latvijas ekonomikas attīstību. CBL Asset Management uztur lielu analītiķu komandu, kas pārdomāti analizē tirgus notikumus Latvijā, Baltijā un visā pasaulē, rūpīgi meklējot labākos ieguldījuma veidus un iespējas. Tas ir darbs, kas prasa laiku, iedziļināšanos un padziļinātu izpratni gan par dažādu nozaru attīstības perspektīvām, gan arī valstu ekonomisko un politisko klimatu. Norstat aptaujā 60% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka, viņuprāt, pensiju pārvaldniekam ir operatīvi jāreaģē uz izmaiņām tirgos, lai nopelnītu vai pasargātu no zaudējumiem uzkrājumus.
Par algoritma darbu nebūtu jāmaksā
Tomēr pēdējo gadu laikā visā pasaulē un arī Latvijā popularitāti iegūst arī pasīvās līdzekļu pārvaldīšanas metodes. Pasīvā pārvalde paredz līdzekļu ieguldīšanu indeksos jeb tirgu replicējošos finanšu instrumentos neatkarīgi no finanšu tirgus apstākļiem. Izveidojot standartizētu procesu vai pat aktīvu pirkšanas/pārdošanas datora algoritmus, viss darbs tiek paveikts automātiski. Skaidrs, ka šādai pieejai nav nepieciešams ne daudz cilvēkresursu, ne dārgas finanšu informācijas un sistēmas, un šādā veidā pārvaldīt uzticētos līdzekļus ir iespējams ievērojami lētāk. Diemžēl pašlaik redzam, ka vidēji svērtā komisijas maksa, ko iedzīvotāji maksā par pasīvi pārvaldītiem uzkrājumiem, ir 0,42% gadā, kas veido teju 2,2 miljonus eiro komisiju izdevumus Latvijā, ja ņemam vērā, ka uzkrājums ir vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Protams, tie nav 2% gadā, kā tas bija pirms vairākiem gadiem, tomēr tas ir joprojām nesamērīgi daudz, ja salīdzina ar pensiju pārvaldnieku ieguldīto darbu.
CBL Asset Managament 20 gadu laikā ir izstrādāta sistēma un ieviesti procesi, kas aktīvās pārvaldības ietvaros ir tā nostabilizēti, ka veikt ieguldījumu pasīvu pārvaldīšanu iespējams klientiem piedāvāt bez maksas. Vienīgā komisijas maksa tiek piemērota no turētājbankas puses, kas glabā šos vērtspapīrus, nodrošina darījumus, kontroli utt. Pastāv ļoti liela iespēja, ka mūsu piemēram sekos arī citi tirgus spēlētāji, un piedzīvosim jaunu pensiju 2. līmeņa komisiju samazināšanās vilni, kas jau drīzumā varētu pozitīvi ietekmēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Autors ir Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra