Septiņas reizes nomēri…

Daugavpils 9. vidusskolas telpās. Foto - Ivars Soikāns, LETA
Ilgvars Forands

Pedagogu trūkums kā problēma pastāv jau sen. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2017.gada Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā” konstatēts, ka pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogi pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmējot, ka tuvāko 8-10 gadu laikā ir jānotiek nomaiņai, savukārt tālākā perspektīvā paaudžu nomaiņa notikšot pakāpeniskāk un pieprasījums pēc jauno pedagogu sagatavošanas samazināšoties. Vai tā būs?

2022. gadā joprojām trūkst skolotāju. IZM konstatējusi, ka īpaši liels skolotāju trūkums ir lielajās pilsētās – Rīgā, Valmierā, Rēzeknes novadā, Liepājā, Jelgavā un arī Daugavpilī.

No mācību priekšmetu skolotājiem vismeklētākie ir dabaszinātņu jomā, taču kopumā visbiežāk nepietiek pirmsskolas skolotāju. Vislielākais vakanču skaits ir tieši pamatizglītības posmā un arī vidējā izglītības posmā – trūkst gan latviešu valodas un literatūras, gan arī matemātikas un fizikas, kā arī citu dabaszinātņu skolotāju.

Parasti pieņemts, ka, konstatējot problēmu, cenšas to likvidēt vai mazināt. Tagad esot atrasts risinājums – lai parādītu pedagogu trūkumu, ikvienam interesentam pieejama vakanču karte. Tajā būšot redzama informācija – kur un cik, kādas specialitātes skolotāji nepieciešami un ko darba devējs piedāvā. Vakanču kartei esot divi mērķi: pirmais – savest kopā darba ņēmēju ar darba devēju, otrais – konstruktīvi redzēt, ko, kur, cik daudz katra skola piedāvā.

Tātad veikts solis, kurš, iepējams, bija jāsper pirms gadiem divdesmit, kad pieņēma lēmumu likvidēt Pedagoģisko skolu, kad Liepājas Pedagoģijas institūtu pārveidoja par universitāti un pirms pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.

Vispirms par Liepāju. 2006.gadā pieņēma lēmums par Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas statusa un nosaukuma maiņu uz Liepājas Universitāti, nosakot, ka universitāte īstenos akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbosies ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi, kas kalpo Liepājas, Kurzemes un Latvijas izaugsmei. Mainījās ne tikai statuss, bet arī saturs, proti, studiju programmas.

2017. gada oktobrī likvidēja IZM padotībā esošo izglītības iestādi – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Kā pēc četriem gadiem liecina LU informācija, programmas “Pirmsskolas skolotājs” un “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs” 2021.gadā absolvēja attiecīgi 239 un 115 speciālisti, taču iestājušies kopumā bija 579. Savukārt sākumizglītības programmas studijās šogad bija iestājušies 122, taču pabeiguši vien 53. Bakalaura skolotāju programmā bija iestājušies 154 studenti – no tiem absolvējuši tikai 54. Arī maģistra studiju programmā 2021.gadā bija iestājušies 105 studenti, bet diplomu saņēmuši tikai 34. Kāpēc tāds atbirums? Izskaidrojuma joprojām nav!

LU 2021. gadā pirmsskolas un sākumizglītības pedagoga kvalifikāciju ieguva vairāk nekā 300 skolotāju. Bakalaura līmeņa studiju programmu pabeidza 46 dažādu jomu skolotāji, bet dažās specialitātēs tikai pa vienam vai diviem skolotājiem. Darba vidē balstīto studiju programmu “Mācītspēks” pabeidza un diplomus ieguva 58 jaunie skolotāji. Vēl 99 jaunie profesionāļi apguva 2.līmeņa studiju programmu, iegūstot skolotāja kvalifikāciju, savukārt profesionālo maģistra grādu ieguva 47 absolventi, kļūstot par kāda mācību priekšmeta skolotāju. Diemžēl abas minētās programmas tagad slēgtas. Akadēmiskā maģistra grādu ieguva 34 cilvēki, bet viņi neiegūst skolotāja kvalifikāciju.

Ko dos “Vakanču karte”? LU vairākkārt izvirzījusi konkrētus priekšlikumus, bet tie nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Lietderīgi atgādināt IZM nolikumu – IZM izstrādā izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku. Vienotā uzņemšana uzskatāmi parāda studiju programmas, kuru finansēšana no valsts budžeta būtu lietderīgi pārskatīt. Pirms pāris gadiem uz fizikas, ķīmijas un matemātikas studijām Daugavpils Universitātē bija pieteikušies attiecīgi 3,4, bet matemātikā neviens. Liepājas Universitātē – uz fiziku 1, bet uz matemātiku pat neviens studēt gribētājs. Kā varēs tuvākajos gados organizēt centralizēto eksāmenu fizikā?

Nesen izglītības jomas uzņēmuma Lielvārds veiktais pētījums Skolotāju balss atklājis skolotāju pārstrādāšanos – 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti. 60% skolotāju norādījuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē. Trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, divas trešdaļas pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis.

Par skolotāju prestižu un atalgojumu runāts jau gadiem. Ar Vakanču karti prestižu var vēl vairāk graut: ir vakances, bet, lūk, skolotāji nevēloties strādāt, vai citā versijā – skolotāji esot nedisciplinēti (tā izteikusies kāda bijusī izglītības ministre)!

Varbūt jāsāk ar IZM darbības mērķtiecību – mazāk pārmaiņu ieceres, bet pieņemtās jānoved līdz rezultātam. Šobrīd pārmaiņas iesāktas augstskolu pārvaldē (ar kavēšanos), pedagogu algu jautājumā, direktoru vērtēšanā, skolu tīkla optimizācijā, mācību procesa organizācijā sākumskolā, profesionālo izglītības iestāžu pārveidē, kompetenču izglītības ieviešanā (joprojām tam nepietiek metodisko materiālu, protams arī pedagogu), augstskolu finansēšanā un tam visam vēl pievienojas Covid-19 infekcija, skolu ventilācijas uzlabošana, skolēnu ēdināšana. Un kur vēl jau daudzus gadus neatliekamais uzdevums – izglītība Latvijā tikai valsts valodā. Bet arī tam nepieciešami valsts valodu zinoši skolotāji.

Tātad – septiņas reizes nomēri…

 

Autors ir pedagoģijas doktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu