4. maija Deklarācijas kluba viedoklis par okupācijas stabu Rīgā

  • Velta Čebotarenoka
  • 28.04.2022.
Uzvaras parkā. Foto - Edijs Pālens, LETA

Uzvaras parkā. Foto - Edijs Pālens, LETA

4. maija Deklarācijas kluba biedru viedokļi par to, ko darīt ar okupācijas stabu, ir gandrīz vienādi. Vairākums Augstākās padomes deputātu – balsotāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu – vēlas, lai tas nekavējoties tiktu demontēts kā okupētājvalsts – Krievijas simbols, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību.

Mūsuprāt, tas valsts iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai mūsu Latvijā un tās galvaspilsētā Rīgā. Mēs uzskatām, ka šis svešķermenis pie pirmās iespējas ir jānovāc.

Uzticamies valdībai, kura noteikti ir vairāk informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar šo okupācijas simbolu, bet uzskatām, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā agresīvā iekarošanas kara kontekstā.

Mums kā valstij jāpieņem lēmums, lai nepaliekam vienīgie, kuriem šāds okupāciju, agresiju un ruskij sovetskij mir simbolizējošs rēgs saglabājas galvaspilsētas centrā.

Mēs uzskatām, ka referendums nav jārīko. Latvijas sabiedrības lielākajai daļai šis okupācijas varas celtais monuments gadu desmitiem ir atgādinājis par sāpēm, pazemojumu un kaunu, ko ir nācies pārdzīvot un diemžēl ar to arvien sadzīvot.

Baidīties tagad vajag nevis no putinistu neapmierinātības un draudiem, bet gan par to, ka “piemineklis” - kā “mēs varam atkārtot” simbols - pavisam noteikti apdraud gan mūsu brīvību, gan dzīvības. Starp citu, šis stabs un skulptūras, ja atceramies, nav būvēts pat par Maskavas naudu, bet “brīvprātīgiem ziedojumiem” vajadzīgo summu atvilka no toreiz strādājošo algām. Turklāt, ja turamies pie Satversmes un “juridiskiem argumentiem”, tad patvaļīgā būve nekad nav saskaņota ne ar vienu leģitīmu Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūciju.

 

Velta Čebotarenoka, biedrības 4. maija Deklarācijas klubs prezidente

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā