4. maija Deklarācijas kluba viedoklis par okupācijas stabu Rīgā

  • Velta Čebotarenoka
  • 28.04.2022.
Uzvaras parkā. Foto - Edijs Pālens, LETA

Uzvaras parkā. Foto - Edijs Pālens, LETA

4. maija Deklarācijas kluba biedru viedokļi par to, ko darīt ar okupācijas stabu, ir gandrīz vienādi. Vairākums Augstākās padomes deputātu – balsotāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu – vēlas, lai tas nekavējoties tiktu demontēts kā okupētājvalsts – Krievijas simbols, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību.

Mūsuprāt, tas valsts iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai mūsu Latvijā un tās galvaspilsētā Rīgā. Mēs uzskatām, ka šis svešķermenis pie pirmās iespējas ir jānovāc.

Uzticamies valdībai, kura noteikti ir vairāk informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar šo okupācijas simbolu, bet uzskatām, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā agresīvā iekarošanas kara kontekstā.

Mums kā valstij jāpieņem lēmums, lai nepaliekam vienīgie, kuriem šāds okupāciju, agresiju un ruskij sovetskij mir simbolizējošs rēgs saglabājas galvaspilsētas centrā.

Mēs uzskatām, ka referendums nav jārīko. Latvijas sabiedrības lielākajai daļai šis okupācijas varas celtais monuments gadu desmitiem ir atgādinājis par sāpēm, pazemojumu un kaunu, ko ir nācies pārdzīvot un diemžēl ar to arvien sadzīvot.

Baidīties tagad vajag nevis no putinistu neapmierinātības un draudiem, bet gan par to, ka “piemineklis” - kā “mēs varam atkārtot” simbols - pavisam noteikti apdraud gan mūsu brīvību, gan dzīvības. Starp citu, šis stabs un skulptūras, ja atceramies, nav būvēts pat par Maskavas naudu, bet “brīvprātīgiem ziedojumiem” vajadzīgo summu atvilka no toreiz strādājošo algām. Turklāt, ja turamies pie Satversmes un “juridiskiem argumentiem”, tad patvaļīgā būve nekad nav saskaņota ne ar vienu leģitīmu Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūciju.

 

Velta Čebotarenoka, biedrības 4. maija Deklarācijas klubs prezidente

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Jaunākajā žurnālā