4. maija Deklarācijas kluba viedoklis par okupācijas stabu Rīgā

  • Velta Čebotarenoka
  • 28.04.2022.
Uzvaras parkā. Foto - Edijs Pālens, LETA

Uzvaras parkā. Foto - Edijs Pālens, LETA

4. maija Deklarācijas kluba biedru viedokļi par to, ko darīt ar okupācijas stabu, ir gandrīz vienādi. Vairākums Augstākās padomes deputātu – balsotāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu – vēlas, lai tas nekavējoties tiktu demontēts kā okupētājvalsts – Krievijas simbols, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību.

Mūsuprāt, tas valsts iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai mūsu Latvijā un tās galvaspilsētā Rīgā. Mēs uzskatām, ka šis svešķermenis pie pirmās iespējas ir jānovāc.

Uzticamies valdībai, kura noteikti ir vairāk informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar šo okupācijas simbolu, bet uzskatām, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā agresīvā iekarošanas kara kontekstā.

Mums kā valstij jāpieņem lēmums, lai nepaliekam vienīgie, kuriem šāds okupāciju, agresiju un ruskij sovetskij mir simbolizējošs rēgs saglabājas galvaspilsētas centrā.

Mēs uzskatām, ka referendums nav jārīko. Latvijas sabiedrības lielākajai daļai šis okupācijas varas celtais monuments gadu desmitiem ir atgādinājis par sāpēm, pazemojumu un kaunu, ko ir nācies pārdzīvot un diemžēl ar to arvien sadzīvot.

Baidīties tagad vajag nevis no putinistu neapmierinātības un draudiem, bet gan par to, ka “piemineklis” - kā “mēs varam atkārtot” simbols - pavisam noteikti apdraud gan mūsu brīvību, gan dzīvības. Starp citu, šis stabs un skulptūras, ja atceramies, nav būvēts pat par Maskavas naudu, bet “brīvprātīgiem ziedojumiem” vajadzīgo summu atvilka no toreiz strādājošo algām. Turklāt, ja turamies pie Satversmes un “juridiskiem argumentiem”, tad patvaļīgā būve nekad nav saskaņota ne ar vienu leģitīmu Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūciju.

 

Velta Čebotarenoka, biedrības 4. maija Deklarācijas klubs prezidente

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Arturs Evarts

Ilgtspēja vai drošība - tas nav jāizvēlas. Ilgtspēja ir Latvijas drošība

Diskusijas par llgtspējas informācijas atklāšanas likumu, Ekonomikas ilgtspējas likumu un Piesārņojuma likumu aizvadītajās nedēļās raisīja plašas diskusijas Saeimā, medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Opozīcija nebeidza uzsvērt, ka nākamā gada budžeta sastādīšanā ir jāfokusējas uz Latvijas drošības stiprināšanu, nostādot to pret ilgtspējas attīstības mērķiem. Līdz ar to finansēt valsts apņemšanos izpildīt ilgtspējas prasības - tā tiek uzskatīta par lieku greznību. Diemžēl, tikai neliela daļa sabiedrības un arī politiķu patiesi saprot ilgtspējas nozīmi. Tā nav izvēle. Ilgtspēja ir Latvijas drošība.

Viedoklis Zigurds Līkums

Kāpēc birokrātijas mazināšanai vajadzīga sistēma, nevis vēl viena darba grupa

Mēs gadiem runājam par birokrātijas mazināšanu, bet reti kurš spēj pateikt, kā izskatās valsts bez tās. Politiķi sola samazināt ministriju skaitu, ierēdņus un izmaksas, taču reti kurš spēj atbildēt, kā šī “mazākā birokrātija” darbosies un ko cilvēki no tā iegūs. Katru reizi solām samazināt, nevis pārveidot, un tāpēc reforma vienmēr apstājas pusceļā.

Viedoklis Beta Frauzīni

Interesi par STEM jomu jāveicina jau bērnībā

Lai sekmētu interesi par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), par to jāsāk domāt bērnībā. Ja skolēni jau no mazotnes tiek iedrošināti pētīt, uzdot jautājumus un izmēģināt idejas praksē, vēlāk viņi daudz biežāk izvēlas studijas un karjeru šajās nozarēs. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm, kurām bieži nepieciešams papildus iedrošinājums. Tādu domāšanas un mācīšanās kultūru veicina IB jeb International Baccalaureate programma, kas Latvijā kļūst arvien populārāka.

Viedoklis Rauls Eametss

Lētā darbaspēka laiks Baltijas ekonomikā ir beidzies

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Jaunākajā žurnālā