Kāds būs Latvijas risinājums energoneatkarības vienādojumam? 7

Ilustratīvs attēls
Krists Mertens

Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te gan svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai uz izdzīvošanu. Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.

Te nu jāsaka, ka Latvijas starta pozīcijas ir ļoti labas. Salīdzinoši nelielā teritorija un ekonomika ļauj mums būt elastīgiem un samērā ātri pilnveidot valsts energosistēmu tā, lai  apgūtu jaunas tehnoloģijas un būtiski mazinātu atkarību no gāzes vai enerģijas importa.

Mums jau ir savas no ārējām piegādēm neatkarīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kur pamata apjomu nodrošina Daugavas HES, kas vienlaikus kalpo kā liela enerģijas akumulācijas sistēma jeb baterija. Atliek tikai izvēlēties labāko risinājumu, kā ģenerēt trūkstošo apjomu.

Protams, atomenerģija sniedz plašas iespējas liela apjoma enerģijas ražošanai, bet tas ir pārlieku ilgs un sarežģīts risinājums. Jāsaprot, ka šādi projekti ir ārkārtīgi dārgi gan būvniecībā, gan uzturēšanā. Turklāt mums nav laika gaidīt 10 vai vairāk gadu. Jau tagad redzam, cik dārgi ir izmaksājusi vilcināšanās ar jaunu un izmaksās efektīvu jaudu attīstību Latvijā. Atomenerģija var būt ilgtermiņa plāna sastāvdaļa, bet tā nekādā veidā nepalīdz risināt pašlaik aktuālos izaicinājumus.

Vienlaikus redzam, ka joprojām neesam apguvuši atjaunīgās enerģijas potenciālu, kaut arī pārdomāta pieeja ļautu iegūt izcilu rezultātu ar samērīgu ieguldījumu. Atjaunīgā enerģija jau sen vairs nenozīmē izmaksu pieaugumu, bet gan to kritumu. Fosilie resursi kā primārais elektroenerģijas ģenerācijas veids ir aizejoša ēra. Tagad tie ir zaudējuši arī savu vienīgo pievilcību – zemo cenu.

Mums nevajag atomreaktorus, mums pilnībā pietiktu ar lielas jaudas vēja parkiem un saules elektrostaciju attīstību uzņēmumu un mājsaimniecību līmenī, kas ir izmaksās efektīvs un ātrs risinājums.

Jau tuvāko piecu gadu laikā varam iegūt jaunas elektrības ražošanas jaudas, kas ievērojami palielinātu energoneatkarību un manāmi samazinātu vidējo elektrības cenu Latvijā.

Tieši izmaksu efektivitāte ir svarīgs faktors, kuru aprēķinā jāņem vērā arī sākotnējās investīcijas spēkstaciju izveidē. Faktiski vēja un saules enerģija ir vienīgie spēkstaciju risinājumi, kurus pašlaik iespējams īstenot bez valsts subsīdijām. Jāvērtē vidējās elektroenerģijas ražošanas izmaksas, ņemot vērā nepieciešamās investīcijas visa spēkstacijas dzīves cikla laikā. Saskaņā ar 2021. gada Pasaules kodolenerģijas nozares ziņojumu dabasgāzes spēkstacijā pērn šīs izmaksas sasniedza 95 eiro par megavatstundu, bet atomelektrostacijā tie būtu aptuveni 140 eiro. Dārgi. Tikmēr vēja ģeneratoru parks vai saules paneļu sistēma var nodrošināt vismaz divreiz zemākas enerģijas ražošanas izmaksas – ap 40 līdz 45 eiro megavatstundā, turklāt to uzturēšana ir daudz lētāka.

Jā, vējš vienmēr nepūš. Tomēr pēc sekmīga energosistēmas modeļa, kas piemērots Latvijas situācijai, nav tālu jāmeklē. Derēs tā pati daudzinātā Skandināvija, kur elektrība teju vienmēr ir lētāka. Norvēģijas enerģētikas nākotnes vienādojums ir pavisam vienkāršs – pamatā elektrību ražo vēja ģeneratoru parki, bet, kad ar to ir par maz, tiek iedarbināti HES, kuru rezervuāros uzkrātas ūdens rezerves laikā, kad notiek aktīva vēja enerģijas izstrāde.

Latvijai jau ir divas lielas jaudas enerģijas uzglabāšanas baterijas – Daugavas HES un Inčukalna gāzes krātuve. Atliek vien pievienot vēja un saules enerģiju, un mēs iegūstam labi sabalansētu vienādojumu pašiem savas enerģijas ražošanai. Skan vienkārši, bet līdz šim šo potenciālu neesam spējuši apgūt, jo nepieciešama koordinēta,vienota un ātra virzība uz šo mērķi – gan valsts, gan iedzīvotāju līmenī.

Ceļš uz zaļās enerģijas apgūšanu ir jāiet kopā ar tās lietotājiem. Svarīgi, lai ikviens ne tikai vārdos tiektos pēc energoneatkarības un zaļākas dzīves, bet arī būtu gatavs ar rīcību apliecināt savu izvēli. Tāpat kā citās jomās, lietotāju pieprasījums dod signālu uzņēmējiem, ka jāattīsta konkrētā joma. Salīdzinājumam – ja kādreiz elektroauto bija cenā nepieejami un ar mazu attāluma rezervi, tagad tie ir pilnībā konkurētspējīgi un pieprasīti auto. Ar zaļo enerģiju mums vajadzētu panākt tādu pašu līmeni.

Enefit šo pieeju ir sekmīgi izmantojis un turpina attīstīt. Piemēram, jau tagad ir iespēja iegādāties enerģiju tiešā veidā no atsevišķiem vēja parkiem Baltijā, tādējādi veicinot to attīstību. Šeit iegūst abas puses – mēs kā attīstītājs saņemam skaidru signālu un garantijas, ka ir vērts investēt jaunās ģenerējošās jaudās, bet lietotājs saņem stabilu un zemāku enerģijas cenu ilgtermiņā. Jau tagad redzam, ka šāda pieeja strādā un daudzi uzņēmumi Latvijā ir izvēlējušies šo risinājumu, lai nodrošinātu ilgtermiņā nemainīgu elektrības cenu. Nākamais solis ir izstrādāt sistēmu, lai šāda iespēja būtu pieejama plašākā mērogā un tādā veidā ikviens ar savu izvēli varētu atbalstīt vietējās enerģijas ražošanu.

Valstij savukārt jāapzinās, ka efektīva elektroenerģijas ražošanas portfeļa izveide nozīmē arī straujāku visas ekonomikas un valsts infrastruktūras attīstību. Ir taču skaidrs, ka nākotnē visu darbinās elektrība, nevis gāze vai ogles. Radot visus priekšnoteikumus, lai elektrība mums būtu pietiekamā apjomā un par izdevīgu cenu, mēs faktiski nodrošinām iespējas Latvijas uzplaukumam. Tas nozīmē iespējas ieviest inovatīvus risinājumus, elektrotransportu, veidot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi uz ilgtspējīgas saimniekošanas pamatiem. Mums jābeidz domāt par izdzīvošanu un jāsāk ieguldīt savā attīstībā.

Ir jāspēj plašāk skatīties uz šī brīža situāciju. Tas nav jautājums tikai par to, kā panākt zemāku elektrības cenu. Tas ir stāsts par inovācijām un jaudīgu platformu tautsaimniecības attīstībai, nemaz nerunājot par valsts drošības aspektiem, ko ļoti skaudri iezīmē ģeopolitiskā situācija.

Mēs esam maza ekonomika, un mums ir jāizmanto iespēja ātri adaptēties, pielāgojot savu enerģijas ražošanas portfeli. Tikai tā varam būt jaunās pasaules kārtības priekšgalā, nevis būt nemitīga iedzinēja lomā.

 

Autors ir energouzņēmuma Enefit vadītājs

Komentāri (7)

Elektriķa dēls 13.04.2022. 16.41

Autors aizmirsa pieminēt dažus būtiskus faktorus enerģētikas politikā un praktiskajā realizācijā, tāpēc mēģināšu par to atgādināt:
1. Latvijas un Baltijas kopumā energoģenerējošo jaudu iztrūkums bija zināms un prognozējams jau krietni sen, vēl pirms Ingalinas AES slēgšanas. Diemžēl jau tad plānojot iespējamos risinājumus dominēja politikānisms, ne pragmatisms. Tukšās runas nemazinājās, resoru politikas netika saskaņotas un pretrunas novērstas vai atrasti atbilstoši risinājumi. Lai pastiprinātu to vai citu interešu lobiju ietekme, tika uzsākta ne ar ko nepamatota kampaņa, ka nafta beigsies pēc gadiem 50 vai pat ātrāk, cenas ies debesīs un tāpēc vajadzīgi risinājumi “rīt uz brokastlaiku”.
2. Ir vispārzināms, ka viens no jaunu un energoefektīvu risinājumu attīstīšanai pamatnosacījumiem ir augsta energoresursu cena. Tieši tās savulaik pavērsa pasaules autobūvi no “degvielas kapsētām” uz kompaktiem un ekonomiskiem braucamiem, Tādi paši procesi manuprāt noteica skandināvu enerģētiskās industrijas pievēršanos automatizācijai un procesu efektivizācijai.
3.Bet tad “trekno gadu burbulis” pārplīsa un visi iepriekššejie stāsti par cenu kāpumu un resursu izbeigšanos tika aizmirsti. Savu ietekmi atstāja arī ES politikas ietekme un tādas pašas politiskās vai lobiju realizētās ietekmes, piemēram CO2 kvotu tirdzniecība un cenas stipri atškirās no cerētās un prognozēto 50 eur vietā sasniedza desmit reizes zemāku līmeni. Šiem faktoriem summējoties izrādījās, ka CO2 kvotu tirdzniecība un ietekme uz fosīlā kurināmā izmantošanu zaudēja savu cerēto ietekmi – igauņi varēja sekmīgi kurināt savu degakmeni, bet poļi un vācieši akmeņogles. Latvija savukārt “korupcijas un OIK” aizsegā nosliecās uz gāzes TEC.
4. Visu šo faktoru ietekmē kopējas Baltijas AES būvniecība Visaginā loģiski zaudēja aktualitāti, jo realizētie un plānotie starpsavienojumi ar “lēto” skandināviju to padarīja par neizdevīgu, vismaz pārskatāmā termiņā.
5.Neizprotamā kārtā Latvijā neskatoties uz politiskiem saukļiem, OIK un pat juridiski saistošām apņemšanāmām ar to enerģētikas “zaļināšanu” nav veicies un, piemēram, vēja enerģētiskā jauda ir pat desmitkārt mazākā kā Lietuvā vai Igaunijā.
6. Manuprāt pat ar neapbruņotu aci ir redzama Latvijas enerģētikas galvenā problēma – resursu efektīva un racionāla izmantošana. Neizskatās, ka sistēmas stabilitātes nodrošināšanai varēs iztikt bez gāzes TEC, bet to darbināšana būs atkarīga no grūti paredzamiem un neietekmējamiem ārējiem faktoriem – rezultāts – kapitālieguldījumu atdave vāja, saražotās enerģijas cena augsta un kopumā ļoti nestabila.
7.Netiek kritiski vērtēta alternatīvo enerģijas resursu pieejamība, patēriņa struktūras maiņa un ar to saistītie pieņēmumi, piemēram, vietējā biokurināmā pieejamība un cenas, elektroenerģijas pieprasījuma transportā pieaugums, tā ietekme uz cenām un sadales sistēmas īzmaksu un tarifu struktūras.
Ir acīmredzami, ka politiķi turpinās “kā var nesolīt” stratēgiju un mēģinās mierināt vēlētājus, ka nākotnē problēmas noteikti tiks atrisinātas. Savukārt mums, kopā ar nozares speciālistiem, nekautrējoties viņiem jāātgadina par neizdarīto !

+2
0
Atbildēt

1

    QAnon > Elektriķa dēls 13.04.2022. 17.51

    Autors un komentētājs aizmirsa pieminēt būtiskus faktorus enerģētikas politikā un praktiskajā realizācijā, tāpēc mēģināšu par to atgādināt:
    1. Pēc tam, kad morālam invalīdam, krievu militārista atvasei, vēlāk Vienotības un SC čekas kuratoru preža krēslā iebīdītam Vējonim, ļāva ierasties pie pahana Putina un izteikt tam savu padevību, tas bastards uzsāka nesaudzīgu cīņu pret jaunas AES būvi Lietuvā, tā nolobējot Černobiļas tipa AES būvi Baltkrievijā un Karalaučos.
    2. Noziedznieku firmām notirgotie OIK nekādu zaļumu Latvijai nenesa, gluži otrādi. Saņemot iespēju par neiedomājamu cenu tirgot elektrību, ražotājiem nebija vajadzības domāt par rentabilitāti un tie lieki nokurināja lielus daudzumus koksnes, siltumu vienkārši izlaižot debesīs.
    3. Nekatoties uz speciālistu saprātīgiem argumentiem, Dombrovskis un Vienotība pēc Krievijas FSB rezidenta, Savicka, rīkojuma, uzblieza ar gāzi darbināmo TECII 2. kārtu. Toreiz vēl rēķināju, ka par TECā izgrūztiem simtiem miljonu, varēja sabūvēt lokālas cietā kurināmā gāzģeneratoru koģenerācijas stacijas ar ORC, ar jaudu 200 – 1000 kw, kuras dotu iespēju saražot ektroenerģiju ar kopējo jaudu, kas būtu 150% no TECII 2. kārtas jaudas, kuras varētu darbināt ar šķeldām, skaidām, niedrēm un cietiem sadzīves atkritumiem, kuras apgādātu ar siltumu nelielas apdzīvotās vietas, tā atbrīvojot iedzīvotājus no vajadzības kurināt ar dārgo malku un tiktu ietaupīts uz elektrības transportēšanu.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > QAnon 14.04.2022. 12.33

    Par iesaistītajām personām un motīviem man nav ticamas informācijas. Manuprāt iemesli šādai notikumu gaitai ir vairāki un kopumā valsts pārvaldes spēja risināt šādas problēmas diemžēl mazinās. Te bez politiskas iejaukšanās nekas nevar mainīties, jo ierēdniecībā darbojas pašsaglabāšanās instinkti un neviens uz “ambrazūras” tāpat vien nemetīsies. Savukārt vēlētājiem, pastāvot šābrīža vēlēšanu sistēmai un nosacījumiem, šo degradāciju ir grūti ietekmēt un tāpēc lai kaut ko mainītu, jādomā par neordināriem risinājumiem.
    Ja radīsies kādas idejas noteikti padalīšos !

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > Elektriķa dēls 14.04.2022. 15.03

    Man patīk, kad par krievu karu pret Ukrainu saka, ka viss nav tik viennozīmīgi. Tie nav tik noslepenoti dokumenti, lai katrs nevarētu uzzināt, ka OIK atļaujas noziedznieku firmām notirgoja Dombrovskis, Kampars, Ašerādens, Pavļuts un Pūce, ka lēmumu par ar gāzi darbināmās TECII 2. kārtas būvniecību pieņēma Dobrovskis un Kampars. Motīvi paslēpti kā īlēni maisā:
    http://i.jauns.lv/t/2012/04/01/910239/480×0.jpg?v=1489554873
    https://www.leta.lv/photo/purchase?uqid=1330239B-7697-8921-9D88-253F3AD57462

    0
    0
    Atbildēt

    0

kolpants 13.04.2022. 16.56

Tikmēr vēja ģeneratoru parks vai saules paneļu sistēma var nodrošināt vismaz divreiz zemākas enerģijas ražošanas izmaksas – ap 40 līdz 45 eiro megavatstundā, turklāt to uzturēšana ir daudz lētāka.

Тогда вопрос автору-какую же наценку ставит Энефит в своих предложениях на покупки энергии с ветряных парков, учитывая срок договоров в 10 лет? Я от знакомых предпринимателей слышал, может автор поделится как первоисточник?

Это верно, ветра не всегда дуют. Одна из причин энергокризиса и цен-неожиданные штили в Дании.
И про Инчукалнс интересно как накопитель энергии-а для каких станций? То есть поставить ветряки и панели, чтобы закрывать все потребности, но при этом еще и продолжать содержать ТЕЦ и Инчукалнс, чтобы был запас? Экономические расчеты есть, сколько будет стоить просто поддерживать такие резервы?

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 13.04.2022. 09.15

Es domāju,ka būs katastrofa,jo valdības darbs rada absolūti haotisku proekšstatu.

VARAM izsludinnāja,ka mājsaimniecībām jāpāriet no gāzes katliem uz granulu katliem.
Tagad izrādās ,ka VARAM noteikumi tādi, ka to nemaz nevarot izdarīt.

Celšot jaunu gāzes terminli, esot dikti xvarīgi saka vieni,kamēr citi saka, tas pats Zīle R., ka ar to nebajadzētu steigties,ka diez vai ir pareizi….

Bardaks ir nenormāls un kā esmu sapratusi – čekisti – nemirstīgi…

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > Sskaisle 13.04.2022. 14.18

    Granulas, tas būs dārgāk, nekā zemes siltumsūkņi, ko tādu varēja ierosināt tikai Ašerādenam, Reiram, Pavļutam un Pūcei līdzīgie “intelekta dižgari”, kā Plešs. Vispirms ir jāaizlaiž biogāzē ar gāzi darbināmās TEC II 2. kārtas autorus un šī valsts nozagšanas megaprojekta īstenotājus. Tie būtu Kalvītis, Miķelsons, Žīgurs, čekistu publiski piesmietā Savicka apteksne, Dombrovskis un tā laika ministrs Kampars un visa viņu čekas kājslauķu, kleptokrātu un sodomītu banda.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu