Kā šodien piedot? Vai cilvēki spēs piedot, kad atkal iestāsies miers? Ja jau pat brāļu vidū valda pretstāve un naids. Publicitātes foto.
JRT jaunie aktieri domā līdzi Raiņa domām un meklē savas atbildes. Tas ir pats vērtīgākais izrādē Ekspedīcija «Jāzeps»
Klusuma mirklis pirms aplausiem ir viens no precīzākajiem apliecinājumiem, ka izrāde spējusi skart skatītājus — katru un visus kopā. Režisores Ingas Tropas-Fišeres jaunais iestudējums Ekspedīcija «Jāzeps» to saņēma. Tāpat kā dziļo uzmanību, kad nevienam nevajag ne klepot, ne čaukstināt konfekšu papīriņus. Pēdējos pieminēju ar nolūku: savulaik mūsu izcilā teātra rakstniece Lilija Dzene par kādu izrādi teica, ka tās kodols ir tik vērtīgs, ka viņa gatava aizmirst par raibo staniolu, kurā tas ietīts. Šis varētu būt līdzīgs gadījums.
Patiesi, nav vērts sabīties no iepriekš lasītā ekstravagantā izrādes pieteikuma un mainītā lugas virsraksta. Laikam taču pirms ilgāka laika tapusī iecere lika meklēt traģēdijai modernu skanējumu, piesaisti šodienai, un piedāvātā ekspedīcija uz Zemes dzīlēs saglabājušos aizvēsturi ir tāds «aktuālais iesaiņojums». Daļēji pie tā varētu pieskaitīt arī Miķeļa Fišera un Ievas Stalšenes palaikam gaužām uzskatāmo scenogrāfiju — kaut vai alas ejas un sienas kā kultūrslāņa, proti, grāmatu sablīvējumi, tāpat Austras Hauks videorisinājumus, kuros, teiksim, uzplaukst austrumnieciski ziedu motīvi, ilustrējot Toma Harjo atveidotā Jāzepa un Agates Kristas spēlētās Dinas jūtas. Visādi citādi tas ir visnotaļ klasisks uzvedums ar pietāti pret Raiņa tekstu, pārliecinošiem jauno aktieru darbiem, un īstais nosaukums — Jāzeps un viņa brāļi — tam derētu kā uzliets.