Ilustratīvs attēls
Jokojot nereti mēdzu teikt, ka viens no sarežģītākajiem mācību priekšmetiem latviešiem ir tieši dzimtā valoda. Tās apguvi būtiski ietekmē arī sociālo mediju lietošanas paradumi – saīsinājumi un vārdu aizstāšana ar emocijzīmēm no sociālajiem medijiem iezogas arī citos saziņas kanālos. Laikā, kad dzīves temps kļūst tikai ātrāks, mums nevajadzētu aizmirst par valodas kopšanu un arī, veicot ierakstus sociālajos medijos, jādomā, lai rakstītais būtu literārā valodā, bez kļūdām. Labais piemērs jārāda arī mediju pārstāvjiem.
Piedomāsim, kā rakstām ikdienā
Neraugoties uz straujo ikdienu un aizņemtību, mums jābūt par pilnvērtīgu valodu, par lasītājiem viegli uztveramiem tekstiem un normālu saziņu. Darbā ar skolēniem redzu, ka pamatskolas posmā ir pat zināma tendence – lietot daudz saīsinājumu, slengu, dažādus vārdus vai jēdzienus apzināti rakstīt nepareizi, bet vidusskolas klasēs jaunieši jau vairāk domā, kā rakstīt cieņpilni, kā uzrunāt saņēmēju u.tml. Ļoti patīkami saņemt no skolēniem e-pasta vēstules, kurās ir padomāts gan par uzrunu un sasveicināšanos, gan atsveicināšanos un parakstu. Šeit gan jāpiezīmē, ka arī mums, pieaugušajiem, ir jādomā, kā mēs rakstām un arī, kā runājam, jo, piemēram, kvalitatīvu mācību stundu tomēr nedrīkst un nevajag vadīt ikdienas sarunvalodā. Protams, arī man pašai reizēm sanāk grēkot, ātrumā atbildot ar emocijzīmi.
