Jokojot nereti mēdzu teikt, ka viens no sarežģītākajiem mācību priekšmetiem latviešiem ir tieši dzimtā valoda. Tās apguvi būtiski ietekmē arī sociālo mediju lietošanas paradumi – saīsinājumi un vārdu aizstāšana ar emocijzīmēm no sociālajiem medijiem iezogas arī citos saziņas kanālos. Laikā, kad dzīves temps kļūst tikai ātrāks, mums nevajadzētu aizmirst par valodas kopšanu un arī, veicot ierakstus sociālajos medijos, jādomā, lai rakstītais būtu literārā valodā, bez kļūdām. Labais piemērs jārāda arī mediju pārstāvjiem.
Piedomāsim, kā rakstām ikdienā
Neraugoties uz straujo ikdienu un aizņemtību, mums jābūt par pilnvērtīgu valodu, par lasītājiem viegli uztveramiem tekstiem un normālu saziņu. Darbā ar skolēniem redzu, ka pamatskolas posmā ir pat zināma tendence – lietot daudz saīsinājumu, slengu, dažādus vārdus vai jēdzienus apzināti rakstīt nepareizi, bet vidusskolas klasēs jaunieši jau vairāk domā, kā rakstīt cieņpilni, kā uzrunāt saņēmēju u.tml. Ļoti patīkami saņemt no skolēniem e-pasta vēstules, kurās ir padomāts gan par uzrunu un sasveicināšanos, gan atsveicināšanos un parakstu. Šeit gan jāpiezīmē, ka arī mums, pieaugušajiem, ir jādomā, kā mēs rakstām un arī, kā runājam, jo, piemēram, kvalitatīvu mācību stundu tomēr nedrīkst un nevajag vadīt ikdienas sarunvalodā. Protams, arī man pašai reizēm sanāk grēkot, ātrumā atbildot ar emocijzīmi.
Valodu neaizstāt ar ikonām un emocijzīmēm
Valoda un vārdi ir ārkārtīgi būtiski un tos nekad nespēsim aizstāt ar ikonām. Reiz ar skolēniem veicām eksperimentu – viņi rakstīja dzejoļus tikai ar emocijzīmēm, pēc tam tos rādīja uz ekrāna un pārējiem jācenšas saprast, kas īsti rakstīts dzejolī. Tas bija ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Ar šo uzdevumu pārliecinājāmies, cik liela nozīme ir vārdiem, pareizi veidotiem teikumiem un tekstiem. Šobrīd, kad bērni ļoti sailgojušies pēc komunikācijas, viņi paši atzīst, ka ir iespējams samīļot citam citu arī ar vārdiem, tāpēc ir svarīgi rūpēties par valodu.
Jauniešiem vairs nepatīk Blaumanis
Savā 30 gadu ilgajā pedagoga pieredzē esmu secinājusi, ka jauniešiem vairs nepatīk Rūdolfs Blaumanis. To atzīmē arī mani kolēģi. Lai gan viņa radītie sižeti joprojām ir saistoši un, piemēram, “Purva bridējā” aprakstītais Kristīnes un Edgara stāsts rosina interesi, Blaumaņa valoda ir ļoti novecojusi un vārdi, kas tiek izmantoti viņa darbos, piemēram, “vagars”, “piķieris”, “stallis” u.c., bērniem nereti ir sveši. Ja ikdienā nerūpēsimies par vārdu krājuma paplašināšanu, plaisa starp mums un klasiķu darbiem tikai palielināsies, neraugoties uz to, ka tajos aprakstītās tēmas joprojām ir aktuālas.
Attīstīt mērķtiecīgu lasīšanu
Lai gan latviešu valoda patiešām ir gana sarežģīts mācību priekšmets arī tiem, kuriem tā ir dzimtā valoda, darbojoties tālmācībā, redzu, ka to var veiksmīgi apgūt arī šādā formātā. Ikdienā strādāju arī ar bērniem, kuri pamatizglītību ieguvuši mazākumtautību programmās, bet vidusskolas posmā izvēlējušies tālmācību. Šādos gadījumos lieti noder papildu konsultācijas un atbalsts, lai uzlabotu gan gramatikas prasmes, gan paplašinātu vārdu krājumu. Kā pedagoģe es ļoti vēlētos, lai bērniem būtu lielāka vēlme lasīt un darīt to ar izpratni. Šobrīd redzu, ka daļai skolēnu “klibo” mērķtiecīga lasīšana, un arī tās ir sociālo mediju lietošanas sekas.
Vienā priekšmetā apgūtais noderēs citā
Vienlaikus jāatzīmē, ka pašlaik jaunieši ir daudz motivētāki nekā pirms vairākiem gadiem. Daudzi jaunieši paralēli nodarbojas ar dažādām lietām – strādā, mācās, attīsta sevi un savus hobijus. Ja jaunieši saprot, ka zināšanas ir nepieciešamas viņiem, nevis skolai, skolotājiem vai vecākiem, tad viss izdodas. Protams, ir arī skolēni, kuriem jāpalīdz to saprast. Tādos gadījumos runājam, kāpēc nepieciešams izaicināt sevi, kā vienā mācību priekšmetā iegūtās zināšanas var palīdzēt citos u.tml. Piemēram, latviešu valodā iegūtas prasmes eseju rakstīšanā noderēs arī vēsturē, sociālajās zinībās u.c., zināšanas par autoriem un literārajiem darbiem radīs plašāku redzesloku, nostiprinās skolēna uzskatus un vērtību sistēmu, kā arī spēju salīdzināt. Katrā ziņā ir svarīgi, lai skolēni lasītu grāmatas (klasiskais formāts, e-lasītāji, dators, telefons), bet nav arī peļami, ja skolēni izmanto audiogrāmatas, kas ļauj iegūt zināšanas par konkrēto darbu, vienīgi pietrūkst vizualizācijas, kas palīdz nostiprināt pieturzīmju lietošanu un vārdu pareizrakstību.
Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Pagaidām nav neviena komentāra