Ilustratīvs attēls
Pēdējo gadu uzmanības centrā daudzviet pasaulē nonāk sirds mazspēja, kuras izplatībai ir tendences augt. Latvijā savlaicīgi vajadzētu kompleksi risināt vairākus šīs problēmas aspektus vienlaikus, jo arī pie mums, novecojot sabiedrībai, priekšplānā izvirzās sirds mazspēja ar biežu hospitalizāciju, izdevumiem valstij un pacientiem, arī ar novecojušiem standartiem vai rutīnām.
Jāatgādina daudzviet apkopotie dati, ka Eiropā sirds mazspējas sastopamība pieaugušo populācijā ir apmēram no 2% līdz 3%, kas ir ap 15 miljoniem pacientu. Turklāt aptuveni 70% no sirds mazspējai paredzētajiem līdzekļiem tiek tērēti pacientu hospitalizācijām. Savlaicīga diagnostika un slimības gaitas monitorēšana, kā arī mūsdienīga ārstēšana spēj būtiski uzlabot šo situāciju kopumā.
Problēma jārisina kompleksi
Sirds mazspēja ir spilgts piemērs, ka efektīvi uzlabot pacientu aprūpi var, tikai pievēršoties vienlaikus diagnostikas, ārstēšanas un slimības gaitas uzraudzības uzlabošanai. To nevar risināt pa fragmentiem. Diagnostikas un slimības monitorēšanas ziņā būtiska ir apmaksāta nātrijurētisko peptīdu asins analīze noteiktai pacientu grupai. Un tūlīt, protams, arī aktualizējams jautājums par savlaicīgi uzsāktu modernu ārstēšanu, kas ļaus samazināt pacientu vajadzību pēc hospitalizācijas. Tam varētu veltīt, piemēram, 2023. gadu, to pasludinot par Sirds mazspējas gadu. Bet sākt visus priekšdarbus jau šogad.
Šo vajadzību diktē jaunu sirds mazspējas ārstēšanas paņēmienu un diagnostikas principu attīstība pēdējos gados, kas jau ir noformulēti Eiropas Kardiologu biedrības ārstēšanas vadlīnijās. Šo vadlīniju tapšanā vienmēr iesaistās arī Latvijas Kardiologu biedrības pārstāvji. Būtībā ir jāpievēršas tam, ko kopā ar citiem Eiropas medicīnas profesionāļiem esam jau noformulējuši. Turklāt sirds mazspēja visbiežāk ir sekas citai slimībai. Sekmīga ārstēšanas rezultāta panākšanai, kas nozīmē ne tikai simptomu mazināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, bet arī progresijas aizkavēšanu un mirstības mazināšanu, ir nepieciešama pamata slimības rūpīga ārstēšana. Tas viss prasa ciešu sadarbību starp dažādiem speciālistiem, ģimenes ārstiem, ārstu palīgiem, māsām un farmaceitiem. Ir valstis, kurās tiek dibinātas sirds mazspējas klīnikas vai sirds mazspējas kabineti, kas koncentrē smagāko pacientu aprūpi. Speciālisti seko pacienta slimības gaitai, pielāgo ārstēšanas shēmas un intensificē ārstēšanu kad nepieciešams. Īpašu ieguvumu tas sniegtu pirmajos mēnešos pēc diagnozes noteikšanas un pirmajos mēnešos pēc hospitalizācijas.
Vairāk uzmanības farmakoekonomiskajiem aprēķiniem
Ja lielākā daļa sirds mazspējai paredzēto līdzekļu tiek tērēta hospitalizēto pacientu ārstēšanai, tas ir būtisks slogs veselības aprūpes finansējumam. Mūsdienās ir vairāk iespēju un rīku novērst pacienta hospitalizāciju, kas likumsakarīgi ir ekonomiski izdevīgi. Analizējot farmakoekonomiskos aprēķinus, var redzēt, ka, investējot sirds mazspējas aprūpes uzlabošanā, rezultātā gaidāms ietaupījums. Savlaicīgi konstatēta slimības pasliktināšanās, par ko signalizē ne tikai pacienta sūdzības, bet arī apstiprina asins nātrijurētisko peptīdu analīze un sirds ultraskaņas izmeklējums (ehokardiogrāfija), un atbilstoši koriģēta ārstēšana, ļauj pacientam palikt un ārstēties mājās.
Ārsta un pacienta atbildība
Kamēr tiek strādāts pie jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu nonākšanas valsts apmaksāto pakalpojumu un medikamentu sarakstā, ārsta pienākums jau tagad ir ieteikt pacientam derīgākos un efektīvākos ārstēšanas paņēmienus. Pacientam ir jāsaņem informācija par visām iespējamām ārstēšanas metodēm un tad pašam jāpieņem informēts lēmums. Mūsdienās viena no lielākajām barjerām sekmīga ārstēšanas rezultāta sasniegšanā ir pacienta un ārsta sadarbība, kā arī pacienta līdzestība ārstēšanā. Starp dažādiem iemesliem, kāpēc pacienti zāles nelieto, svarīgi ir tas, cik pacientam jāmaksā no savas kabatas. Tāpēc bez valsts atbalsta te neiztikt.
Jāiet līdzi laikam un mūsdienu iespējām
Mūsdienās miokarda infarkta gadījumā esam spējīgi vērt vaļā slēgtās artērijas un ļoti daudzus pasargāt no sirds mazspējas. Mēs spējam nodrošināt pacientam asinsspiedienu un holesterīnu normalizējošu terapiju, un šai gadsimtā tā jau ir viena tablete, kas satur vairākas nepieciešamās vielas. Arī šādā veidā novēršam sirds mazspējas izplatību un sekmējam līdzestību. Būtu jāļauj arī pacientiem piemaksājot turpināt lietot sāktās zāles, nevis raustīt viņus no vienām zālēm pie otrām vairākas reizes gadā. Ceru, ka Veselības ministrija beidzot sadzirdēs šo pacientu un ārstu profesionālo organizāciju lūgumu. Medicīna attīstās, mainās, un mūsu uzdevums ir sekot tam. Mums vienkārši jāiet līdzi laikam un tām iespējām, kas mūsdienās ir parādījušās arī sirds mazspējas pacientu aprūpē. Tas standarts, kas bija spēkā pirms četriem pieciem gadiem, vairs nav apmierinošs šodien.
Tāpēc aicinu pasludināt Sirds mazspējas gadu un sakārtot šīs lietas. Mēs esam optimāla lieluma valsts, esam tuvāk cits citam, dialogs ir iespējams intensīvāks un varam būt manevrēt spējīgāki. To izmantojot, varētu panākt lieliskus rezultātus.
Finansējums kā politiska izšķiršanās
Bieži prioritātes statusā deklarēto veselības aprūpi vajadzētu arī turpināt īstenot dzīvē. Daudz ir izdarīts, bet jāiet uz priekšu. Gribētos vairāk politiska atbalsta valsts kompensācijas budžeta ikgadējam pieaugumam, kam ir izšķirīga nozīme. Tāpat kā kopējai izpratnei par to, ka valsts apmaksāta slimību diagnostika un ārstēšana nav tēriņi, bet ieguldījums. Un tas īpaši skar sirds mazspējas pacientus, kuru dzīves kvalitātes, darbspēju un prognozes uzlabošanā pēdējos gados panākts liels progress.
Autors ir Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra invazīvais kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors
