Eksporta un importa ģeogrāfija pārmaiņu gaidās

Ilustratīvs attēls
Agnese Buceniece

Gads Latvijas eksportētājiem iesākās uz mēreni pozitīvas nots. Bija, protams, jācīnās ar tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, ražošanas izmaksu kāpums, piegāžu kavēšanās un darbaspēka trūkums. Tomēr ārējais pieprasījums saglabājās gana labs un veicināja optimismu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksports eiro izteiksmē janvārī palielinājās par 29,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt importa vērtība janvārī auga par 35,8%. Gan eksporta, gan importa apgrozījumā lielu lomu straujajos pieauguma tempos turpināja spēlēt cenu kāpums. 2022.gada sākumā rūpniecisko ražojumu eksporta cena bija par aptuveni 20% augstāka nekā gadu iepriekš. Arī importa pusē cenu pieaugums ir bijis līdzīgs. Lai gan apgrozījumu visvairāk stutēja tieši cenu kāpums, pieaugums bija vērojams arī fiziskajos apjomos.

Karš Ukrainā un sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ir sašūpojušas globālos tirgus. Krievijas loma kopējā pasaules tirdzniecībā nebūt nav liela. 2020. gadā Krievija nodrošināja nepilnus 2% no pasaules preču eksporta, un tās tirgus bija galamērķis aptuveni 1,4% no pasaules preču importa. Baltkrievijas un Ukrainas daļas ir vēl būtiski mazākas. Tomēr šīm valstīm ar Krieviju priekšgalā ir ļoti būtiska nozīme naftas un tās produktu, ogļu, dabasgāzes, dažādu metālu, mēslojuma līdzekļu un pārtikas izejvielu, it īpaši graudaugu, ražošanā un eksportā. Neskaidrība par piegādēm no karā tieši iesaistītajām valstīm, jau noteiktās sankcijas, bažas par jaunām sankcijām un traucējumi fiziskās infrastruktūras izmantošanai šajās valstīs ceļ izejmateriālu cenas un mazina to pieejamību. Sekas izjutīs arī piegāžu ķēdes.

Ilgi gaidīto situācijas uzlabošanos pēc pandēmijas radītajiem pārrāvumiem tā arī nesagaidījām. Šobrīd virknei uzņēmumu Rietumu valstīs, tai skaitā Latvijā, būs jāmeklē alternatīvi noieta tirgi un izejvielu avoti.

Arvien vairāk redzēsim traucējumus sauszemes tirdzniecības ceļos, tai skaitā dzelzceļa pārvadājumos, starp Āziju un Eiropu noteikto sankciju dēļ. Eiropas gaisa telpas slēgšana Krievijas lidaparātiem un Krievijas gaisa telpas slēgšana Eiropas lidaparātiem liks pārskatīt gaisa kravu pārvadājumu maršrutus. Ierobežota pārvietošanās un ostu izmantošana Melnajā jūrā ir vēl viens kanāls, kas ietekmēs piegāžu ķēdes. Turklāt transportēšanu sadārdzinās arī degvielas cenu kāpums.

Krievija ir piektais lielākais Latvijas partneris preču eksporta pusē. Ukraina ieņem 17.vietu, bet Baltkrievija – 21.vietu. Kopumā šajās valstīs pērn nonāca aptuveni desmitā daļa no Latvijas preču eksporta vērtības. Galvenokārt eksportējām alkoholiskos dzērienus, mehānismus, elektroierīces, farmaceitiskos produktus un plastmasas izstrādājumus. Visās šajās preču grupās, izņemot farmāciju, ir raksturīgs liels reeksporta īpatsvars. Tādām precēm Latvijā radītā pievienotā vērtība ir visai maza, bet, protams, tas ir bizness pārvadātājiem un vairumtirgotājiem, kas arī dod darba vietas un rada ieņēmumus Latvijas ekonomikai. Eksporta plūsmām minētajās preču grupās ir lielākais risks mazināties, līdz uzņēmumi iespēju robežās pārorientēsies uz jauniem tirgiem un atgūs vismaz daļu no zaudētā biznesa.

Preču importa pusē Krievijas nozīme ir nedaudz lielāka. Tā ir Latvijas ceturtais lielākais importa partneris. Baltkrievija ir 12. vietā, bet Ukraina – 18. vietā. Šīs valstis nodrošina ap 13% no Latvijā importēto preču vērtības. Galvenokārt importējam minerālproduktus (naftas produkti, gāze, elektrība), tēraudu, koksni un mēslošanas līdzekļus. Turklāt atkarība tieši no karā iesaistītajām valstīm ir salīdzinoši augsta. Krievija, Baltkrievija un Ukraina kopā nodrošina starp 35-55% no minēto preču grupu kopējā importa Latvijā. Visticamāk, redzēsim, ka gan jau noteikto sankciju ietekmē, gan piesardzības dēļ tuvākajos mēnešos mainīsies šo preču piegāžu ģeogrāfija. Iespējams, arī fizisko importa apjomu kritums šīm izejvielām, līdz izdodas atrast aizvietotājus. Koksnes gadījumā droši vien būs vairāk jāpaļaujas uz vietējo tirgu. Iztrūkuma gadījumā var tikt nelabvēlīgi ietekmēts arī no šīm izejvielām un materiāliem ražotās produkcijas eksports.

Varam sagaidīt, ka Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu tuvākajā laikā kļūs vājākas. Savukārt vēl vairāk pieaugs Eiropas Savienības valstu nozīme.

Atsevišķos gadījumos veidosies stiprākas saites ar atsevišķām trešajām valstīm, piemēram, tēraudu, iespējams, importēsim vairāk no Turcijas. Jaunu tirdzniecības attiecību izveide un nostiprināšana, protams, prasīs laiku un līdzekļus.

Mazāka tirdzniecība ar karā iesaistītajām valstīm, augstāka inflācija un lēnāka izaugsme Eiropā nozīmēs arī vājāku pieprasījumu, nekā iepriekšējos mēnešos. Tomēr ir arī pozitīvi riski. Neatkarīgi no tā, cik ilgi turpināsies karadarbība Ukrainā, sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, visticamāk, saglabāsies ilgāku laiku. Tāpēc šo valstu uzņēmumu tirgus daļas mūsu noieta tirgos mazināsies, kas radīs iespējas atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem palielināt savas tirgus daļas. Turklāt, piemēram, Eiropas “zaļā kursa” un augsto gāzes cenu ietekmē augs pieprasījums pēc kurināmās koksnes. Protams, izejmateriāli var kļūt par izaicinājumu. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi lauksaimniecības ražām un mēslojuma līdzekļu pietiks, tad varam rudens sākumā sagaidīt, ka graudaugi cels kopējo eksporta apgrozījumu.

Pagaidām vēl pāragri spriest par ietekmes lielumu un ilgumu uz Latvijas eksportu. Apgrozījums gan joprojām būs augsts cenu kāpuma dēļ, bet fizisko eksporta apjomu kāpumu nodrošināt būs grūtāk nekā iepriekš.

 

Autore ir Swedbank galvenā ekonomista v.i.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu