Miloša (otrā) atnākšana • IR.lv

Miloša (otrā) atnākšana

Česlavs Milošs. Dāvana. Neputns, 2021.
Māris Salējs, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1

Poļu dzejnieka, esejista, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša (Czesław Miłosz, 1911—2004) vārds zinošam latviešu lasītājam nav svešs. Ulža Bērziņa latviskotais dzejolis Balva žurnāla Liesma 1981. gada 1. numurā tika publicēts tikai dažus mēnešus pēc Nobela piešķiršanas Milošam. Brīnumainā kārtā šo tekstu nebija pamanījusi padomju cenzūras modrā acs. Iemesls Miloša neesamībai PSRS kultūrtelpā bija dzejnieka neglaimojošais spriedums par totalitāriem režīmiem — tos Milošs bija gana «izbaudījis». Turklāt, būdams Polijas Tautas Republikas kultūras atašejs Parīzē, dzejnieks 1951. gadā bija lūdzis politisko patvērumu un turpmāko dzīvi līdz pat 1993. gadam aizvadīja ārpus Polijas — Francijā un ASV. 

Miloša eseju un dzejas tulkojumi Latvijas kultūras periodikā biežāk sāka parādīties perestroikas laikā pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Par to galvenokārt jāpateicas Uldim Bērziņam, Hermanim Marģeram Majevskim un — pēdējā gadu desmitā — Ingmārai Balodei. Grāmatu veidolā pie latviešu lasītāja Milošs vispirms «atnāca» ar divām eseju publikācijām — pasaulslaveno Sagūstīto prātu (1998, tulk. Uldis Bērziņš) un Dzimto Eiropu (2011, šo rindu autora tulkojumā). Ja neņem vērā publikācijas periodikā, Miloša dzejnieka atnākšanu Latvijā varētu svinēt ar Dagnijas Dreikas sastādīto un atdzejoto izlasi Tie gaiteņi (2014), taču neveiksmīgā un pat kļūdainā atdzejojuma dēļ šī «atnākšana» drīzāk būtu ar godu aizmirstama (skat. recenziju: M. Salējs. Miloša netveramais subjekts. Latvju Teksti, nr. 2, 2014. 57—59). Tādēļ Ingmāras Balodes veikums izdevniecības Neputns samta sērijā ir uzskatāms par īsto atskaites punktu dzejnieka iepazīšanai.

Vispirms jāpiebilst, ka, līdzīgi citām sērijas grāmatām, Dāvanai ir perfekts poligrāfiskais izpildījums, bilingvālam izdevumam atbilstošs tekstu salikums. Atdzejotāja darbu veikusi ilgi, pārdomāti, rūpīgi un ar mīlestību. Tas sakāms jau par informatīvi ietilpīgo un vienlaikus personisko ievadu, kurā nav piemirsti agrākie Miloša tulkotāji un atdzejotāji. Turpinot sērijas grāmatu tradīciju, šajā izlasē iekļauti un tās struktūrā lieliski iekļāvušies citu atdzejotāju — Bērziņa, Hermaņa Marģera Majevska, Māra Salēja — atdzejojumi. Pielikumā grāmatas beigās varam lasīt Bērziņa un Majevska atdzejotos dzejoļus, kurus grāmatas pamattekstā latviskojusi arī Ingmāra Balode. Tā ir cieņa pret kolēģu veikumu, atšķirīgajām pieejām Miloša atdzejojumiem. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu