Ilustratīvs attēls
Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, arī ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam pašlaik ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties?
Veicot jebkāda veida personas un veselības datu apstrādi, piemēram, apstrādājot vakcinācijas sertifikātu un izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir jānodrošina tā atbilstība datu aizsardzības prasībām. Tiesa, praksē atsevišķi darba devēji normatīvajos aktos noteikto prasību pārbaudīt attiecīgā sertifikāta esamību pārprot un, lai atvieglotu šo pārbaudes procesu un padarītu to ātrāku, veic sertifikātu kopiju iegūšanu un glabāšanu turpmākai izmantošanai.
Šāda veida rīcība nav atbilstoša datu aizsardzības prasībām, jo tiek iegūts lielāks datu apjoms, nekā ir nepieciešams mērķa sasniegšanai – pārliecināties, ka darbiniekam (amatpersonai) ir derīgs attiecīgais sertifikāts.
Darba devējs paveikt nepieciešamo var, darbiniekam pirmreizēji lūdzot uzrādīt pilno vakcinācijas sertifikātu. Tādējādi nav nepieciešams iegūt un glabāt vakcinācijas sertifikāta kopiju.
Par efektīvāko un objektīvāko veidu, kā pēc pirmreizējās uzrādīšanas turpmāk pārbaudīt darbinieka attiecīgā sertifikāta derīgumu, ir uzskatāma sertifikātu QR kodu skenēšana. Tas arī nodrošina, ka personas datu apstrāde tiek veikta pēc iespējas mazākā apjomā.
Normatīvie akti nenosaka nedz veidus, kā veikt sertifikātu pārbaudes darba ietā, nedz arī pārbaudes veikšanas biežumu. Vienlaikus ir jāņem vērā arī sertifikāta viltošanas risks, kas jau ir apstiprināts vairākos desmitos gadījumu. Tādējādi, ņemot vērā, ka attiecīgo sertifikātu esamība ir priekšnosacījums darbam klātienē un šādi sertifikāti var tikt anulēti, optimālākais veids, kā pārbaudīt sertifikātu derīgumu, būtu ik nedēļu skenēt QR kodus.
Darba devējs, organizējot savu darbu un iekšējos procesus, ir tiesīgs veidot sarakstu, iekļaujot tajā darbinieka vārdu, uzvārdu, amatu, sertifikāta esamības faktu un derīguma termiņu. Šo sarakstu būtu nepieciešams aktualizēt reizi nedēļā, bet ne retāk kā reizi mēnesī, kas ir tiešā veidā saistīts ar pārbaudes veikšanas biežumu darba vietā. Iepriekšējais saraksts pēc aktualizācijas būtu jādzēš. Piekļuvei šim sarakstam darba vietā jābūt ierobežotai.
Papildu vakcinācijas sertifikāta esamības pārbaudei darba devējs ir tiesīgs iegūt no darbiniekiem (tai skaitā pilnībā vakcinētiem un pārslimojušiem), kuri strādā klātienē, apliecinājumus, ka darbiniekiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju, nav pienākuma ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju un ka šiem darbiniekiem nav zināms, vai pēdējo 10 dienu laikā viņi ir bijuši tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.2. punkts paredz - ja darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darbinieka (amatpersonas) pienākums ir uzsākt vakcināciju. Vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamības obligātums noteikts arī valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) nodarbinātajiem un amatpersonām. Tādējādi darba devējam ir tiesības pārliecināties par minētā pienākuma izpildi, kura ietvaros jāveic personas datu un veselības datu apstrāde. Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 40.punkts paredz, ka faktu, ka persona ir pilnībā vakcinēta, pārslimojusi vai veikusi atbilstošu Covid-19 testu, persona apliecina, uzrādot attiecīgo vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu pie darba devēja norīkotas personas. Personai, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu.
Autors ir advokātu biroja TGS Baltic jurists, datu aizsardzības speciālists
