Kā uzlabot jauniešu mentālo stāvokli un atrast iespējas tīkloties attālināti?

Ilustratīvs attēls
Andris Kāposts

Pandēmija ieviesusi korekcijas katra cilvēka dzīvē, taču īpaši skarti ir jaunieši, kurus Covid-19 pandēmijas laiks ietekmējis, jo personība vēl tikai veidojas. Jau pašlaik pieejama virkne pētījumu, kuru galvenā atziņa ir skarba: bērni un jaunieši izjutīs pandēmijas ierobežojumu radīto ietekmi uz mentālo veselību arī vairākus gadus pēc ierobežojumu beigām. Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds nesen nācis klajā ar pētījumu, kurā intervēti bērni un jaunieši no 21 pasaules valsts, un viens no pieciem jauniešiem 15-24 gadu vecumā atzinis, ka bieži jūtas nomākts vai ir pazudusi interese par iesaistīšanos dažādās aktivitātes.

Diemžēl līdzīga situācija ir novērojama arī Latvijā. Pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova veiktajā pētījumā 2020. -2021. gadā 72,1% no 1600 aptaujātajiem jauniešiem atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir saskārušies ar psihiskās veselības problēmām, un 54,5% aptaujāto uzskata, ka pandēmija ir viņu psihisko veselību nedaudz pasliktinājusi. Gandrīz piektā daļa jauniešu jeb 19,8% uzskata, ka tā ir ļoti pasliktinājusies.

Risinājums – attālināti tīklošanās pasākumi dažādām interesēm

Valdības apņemšanās saglabāt klātienes mācības arī augstas vīrusa izplatības apstākļos ir apsveicama, tomēr omikrona izplatības tendences ir satraucošas. Tāpēc gan mūsu kā jaunatnes organizācijas, gan citu institūciju pienākumus ir nodrošināt jauniešiem maksimāli daudz iespēju pēc studijām socializēties un tīkloties, izveidojot iespējas dažādām jauniešu interesēm. Pat tad, ja tas atkal ir attālināti. Šajā laikā tas vienalga dod noteiktu kopības sajūtu un iespēju līdzdarboties.

No savas pieredzes darbā ar jauniešiem varu apgalvot, ka klātienes kontakts ir ļoti svarīgs, tomēr jaunieši novērtē un labprāt izmanto iespējas piedalīties projektos attālināti. YOU+ pandēmijas laikā esam īstenojuši virkni neformālas izglītības projektu attālināti, piemēram, mentālās veselības un personības izaugsmes treniņus, kā arī mentoringa sesijas jauniešiem. Šīs iniciatīvas mērķtiecīgi veidojām, lai palīdzētu jauniešiem šī gada rudens mājsēdes periodā, kā arī sniegtu atbalstu mācību atsākšanas laikā pēc tās. Augstais dalībnieku skaits pierāda, ka šīs tēmas jauniešiem ir ļoti aktuālas un ka šādi atbalsta mehānismi ir nepieciešami, tomēr jāpiebilst, ka uz šādiem pasākumiem piesakās aktīvākie un atvērtākie jaunieši.

Nepieciešams arī vecāku un skolotāju pamudinājums jēgpilnu pasākumu apmeklēšanai

Intravertāko un nepārliecinātāko jauniešu sasniegšanai nepieciešama pieaugušo iesaiste. Vecākiem un skolotājiem ir ļoti liela nozīme šo jauniešu pamudināšanai, lai brīvais laiks tiešsaistes vidē tiktu pavadīts jēgpilni, jo mūsdienās ir daudz dažādu iespēju jēgpilnai laika pavadīšanai gan no neformālās, gan formālās izglītības prizmas, taču ne vienmēr jaunieši izvēlās izmantot šīs iespējas, dodot priekšroku videospēlēm vai citām alternatīvām.

Savā pieredzē esmu saskāries ar fantastiskiem skolotājiem, kuri pamudina jauniešus apmeklēt dažādas jēgpilnas tiešsaistes aktivitātes. Piemēram, nesen šādi uzzināju par Riga Business School Greenhouse programmu vidusskolēniem, kas trīs nedēļās tiešsaistē ļaus skolēniem izmēģināt studijas biznesa vai biznesa un IT bakalaura programmās angļu valodā. Tur var piedalīties ikviens vidusskolēns, īpaši gaidīti 11. un 12. klašu jaunieši. Saklausīju, ka programma ļauj piedzīvot jaunākās tendences biznesa vadībā, iepazīties ar pasniedzējiem, iegūt sev mentoru. Tieši šādu skolotāju, kā arī aktīvu vecāku jaunieši visbiežāk izvēlas izmantot formālās un neformālās izglītības iespējas savā brīvajā laikā. Aicinu ikvienu pieaugušo atcerēties, cik nozīmīgs viņu iedrošinājums ir jauniešiem, īpaši pandēmijas laikā, jo šādas aktivitātes palīdz uzlabot jauniešu mentālo veselību, sniedzot iespējas arī attālināti iepazīties un socializēties ar jauniem cilvēkiem.

 

Autors ir biedrības Attīstības platformas YOU+ vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu