Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu. Vīrusa radītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam – vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir teicis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi. Pandēmijas radītās krīzes ietekmē 2020. gadā visbūtiskākais apjomu samazinājums bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs. Tāpat ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus. Vērā ņemams apjomu samazinājums bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumu nozarēs. Mazāk pandēmija ietekmēja apstrādes rūpniecību. Tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, starptautiskie pasažieru pārvadājumi, izklaide un kultūra ir cietuši ļoti smagi un nedaudz varēja atkopties tikai tad, kad starp uzliesmojumu viļņiem bija pierimusi arī pati pandēmija. Tajā pašā laikā sektori, kas ir saistīti ar informācijas tehnoloģijām, piedzīvojuši lēcienveidīgu attīstību. Visās nozarēs tieši digitalizācijas projekti pandēmijas laikā ir ieguvuši strauju paātrinājumu.
Ja paraugāmies uz IKP datiem par 2020. gadu, varam secināt, ka pandēmijas mierīgākajos periodos vairāk cietušās nozares ir mēģinājušas atgūties. Atšķirībā no iepriekš dominējošās rūpniecības un būvniecības, 2021. gada vasarā līderos bija pakalpojumu nozare, kurā 2020. gadā bija milzīgs kritums Covid-19 pirmā viļņa dēļ. Protams, ne visas nozares spēs atgūties līdz pirmskrīzes līmenim.
Parādījās arī interesantas tendences – kopumā ekonomikā naudas kļuva vairāk (izņemot nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas – viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi).
Tas notika valsts palīdzības dēļ, un, otrkārt, ekonomikā nonāca arī tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā. Šī nauda palīdzēja dažiem sektoriem, piemēram, būvmateriālu tirdzniecībai, mēbeļu un datortehnikas tirdzniecībai uzrādīt ļoti labus rezultātus.
Latvijai ilgstoši svarīgs ir investīciju trūkums. Daudzus pēdējos gadus investīciju trūkums Latvijas ekonomikā bija ļoti izteikts. Tas savukārt nozīmē, ka ražīguma temps ir lēns un arī iedzīvotāju ienākumi aug lēni, nespējot sasniegt Eiropas vidējo līmeni. Vienlaikus mēs redzam arī pretēju tendenci – uzkrājumi vairākus pēdējos gadus Latvijā aug gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Jautājums – vai šo naudu investēs, ieguldot biznesā, vai piesardzīgi pieturēs? Protams, atbilde slēpjas arī banku sektora darbībā. Banku sektors ir saglabājis stabilitāti un darbojas ar peļņu, tomēr jāatzīmē, ka ļoti vāji attīstās kreditēšana. Kamēr bankas ir tik piesardzīgas Covid-19 ietekmē, arī investīcijas veikt nav viegli.
Statistika liecina, ka jauno uzņēmumu skaits 2021. gadā nedaudz pārsniedz 2020. gada rādītāju (2021. gada 11 mēnešos reģistrēti 8,5 tūkstoši jaunu uzņēmumu, bet 2020. gadā visa gada periodā – 8,9 tūkstoši), tomēr jauno uzņēmumu skaita pieaugums nav tik būtisks, lai arī tā ir pozitīva tendence, ņemot vērā kopējo stāvokli ekonomikā. Ja runājam par likvidētajiem uzņēmumiem – statistika ir slikta. Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā likvidēti par 21% vairāk uzņēmumu jeb aptuveni 14 000. Aiz katra skaitļa ir nepieciešams skaidrojums, lai saprastu reālo situāciju – no šiem uzņēmumiem 65% ir likvidēti pēc valsts iniciatīvas, proti, tie jau ilglaicīgi neveica ekonomisko aktivitāti. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2021. gadā juridisko personu skaits ir sarucis par 2,6%. Domāju, ka Covid-19 apstākļos tas bija prognozējams un situācija nav vērtējama kā traģiska. Papildus jāņem vērā arī tas, ka fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību, skaits ir palielinājies par 4,8%.
Ja raugāmies uz dažādiem sektoriem, tad piektā daļa no visiem likvidētajiem uzņēmumiem saistīta ar tirdzniecības sektoru, nākamā ir būvniecība. Līdzīga tendence bija arī iepriekšējos gados. 2021. gadā šīm abām nozarēm piepulcējās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji. Pandēmija ir mainījusi ekonomikas nozares struktūru, piemēram, viesmīlības, ēdināšanas daļa ekonomikā krietni samazinājās, savukārt informācijas tehnoloģijas, pakalpojumi, rūpniecības pakalpojumi – pieauga. Mainoties ekonomikai, mainās arī vajadzības pēc jaunām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, attālinātā iepirkšanās vai mācības tiešsaistē – tie ir jauni izaicinājumi un jaunas nišas.
Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju pandēmijas iespaidā savu biznesu ir pielāgojuši un daļēji vai pilnībā pārcēluši uz digitālo vidi.
Šajā kontekstā ir būtiski saprast, ka darbībai digitālajā vidē ir vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu. Lieliem uzņēmumiem ar augstu IT izmantošanas līmeni bija vieglāk nekā mazajiem, kas nelieto IT risinājumus un maz investē attīstībā. Problēmas mazajiem uzņēmumiem radās gan ar e-parakstu, gan nodrošinot ātrāku internetu, gan sākot veidot savas mājaslapas. Vēlos uzsvērt, ka pandēmija parādīja, cik ātri uzņēmumiem vajadzēja izstrādāt un realizēt savu krīzes plānu. Tā izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam: vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un mainīt fokusu uz klientu. Šos jautājumus bieži pārrunājam arī programmā “Biznesa vadība”, jo daļa maģistrantu vienlaikus ir arī uzņēmēji. Diskusijās secinām, ka pārmaiņu vadība Covid-19 sākumā skāra pilnīgi visus uzņēmumus – bija daudz izaicinājumu, lai nodrošinātu loģistiku, mazinātu darbinieku saskarsmi u.c.
2020. gada martā Latvijas biznesa vide nebija gatava digitalizācijai – zināšanu nebija pietiekami un neviens nebija gatavs krīzei, kas nāca ar jauniem viļņiem. Tā skāra visus uzņēmumus un lielai daļai komersantu nebija rīcības plāna vai pārmaiņu vadības stratēģijas, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Dažus pandēmija paralizēja uz vairākiem mēnešiem, tomēr tā parādīja arī pilnīgi jaunas šķautnes – cilvēkus var nodarbināt attālināti. Domāju, ka šī tendence saglabāsies. Diemžēl jāatceras ekonomikas skaudros pamatus – krīzes nāk un iet, un no katras krīzes, tie, kas izdzīvo, iziet gudrāki, attīstītāki, ar jaunām darbības formām un idejām.
Ļoti ceru, ka uzņēmēji nākotnē pievērsīs uzmanību vairākām būtiskām prasmēm – pārmaiņu vadībai, elastībai, domāšanas maiņai, tam, kā tiek organizēta komunikācija ar darbiniekiem un stresa pārvaldība uzņēmumā. Uzņēmējam nereti jābūt ne vien vadītājam, bet arī psihologam un vidutājam. Jāzina viss – kā jūtas darbinieki, partneri un konkurenti, daudz jākomunicē, jāseko līdzi visiem atbalsta plāniem un, galvenais, jābūt plānam, kā iziet no krīzes.
Autore ir Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas Biznesa vadība direktore, Dr.oec., profesore
Pagaidām nav neviena komentāra