Jāņa Kalniņa operas Hamlets jauniestudējumā valda fascinējošs skaistums, kura dēļ ir vērts daudz kam skatīties pāri
Latviešu operām jābūt mūsu Baltā nama repertuārā vienmēr — kā Blaumaņa Skroderdienām Nacionālajā teātrī, šī doma visu laiku pulsēja smadzenēs, skatoties un klausoties Jāņa Kalniņa Hamleta pirmizrādi. Tām jāieguļas atmiņā kā kādai Habanerai no Karmenas vai Karavadosi dzīves alkām, skatoties nāvei acīs. Tad arī mēs varēsim aizvērt savējās un ļauties melodisko nianšu baudai, ja skatuves risinājums garlaikos vai kaitinās. Bet līdz tam… bez spoža inscenējuma neiztikt. Lai ir apstrīdams, lai izaicina, lai sanikno, taču arī liek domāt par operu kā sava laika liecinājumu un atgriezties, lai skatītos vēlreiz.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.