Šogad digitalizāciju veicinās gan pandēmija, gan Eiropas zaļais kurss

  • Viesturs Slaidiņš
  • 14.01.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pēc dzīvošanu un strādāšanu radikāli izmanījušiem 2020. un 2021. gadu mēnešiem apstiprināja aizdomas, ka «citādajā pasaulē» nāksies dzīvot ilgāk nekā gribētos. Tas lielā mērā ietekmējis nākamā gada tendences tehnoloģiju pasaulē. Ir pilnīgi skaidrs, ka digitalizācija turpināsies. Pat ja ne tik strauji un intensīvi kā 2020. gada pavasarī, tad vērienīgi un aizvien jaunas jomas aptveroši pavisam noteikti. Turklāt uzņēmumu dienaskārtībā aizvien uzstājīgāk ienāks Eiropas zaļais kurss, kas pamudinās uz digitalizāciju arī tos, kuriem līdz šim izdevies organizēt darbu bez radikālām izmaiņām.

E-risinājumi katram un ikvienam

Varam droši prognozēt, ka 2022. gadā spēkā pieņemsies dažādu e-risinājumu izmantošana, ko veicinās tik triviāla lieta kā papīra trūkums pasaulē. Pieplusojot virzību uz videi draudzīgu saimniekošanu, kas ietver atteikšanos no koku ciršanas īslaicīga labuma gūšanai, pie kādiem pilnīgi noteikti pieskaitāma papīra ražošana, e-risinājumus ieviesīs aizvien jauni uzņēmumi. Sākot ar digitālas dokumentu aprites izveidošanu un digitālu čeku izsniegšanu mobilajā lietotnē un beidzot ar elektroniskiem rēķiniem un parakstiem. Papīru kaudzes uz biroju galdiem pamazām paliks tikai atmiņās un aizvien biežāk darbībā vērosim Millennial trend izpausmi – visa darbinieka profesionālā iedzīve vienā kastē. Nekādu apkrautu galdu, nekādu plauktu ar mapēm. Vēsturiskie dokumenti tiks digitalizēti un jauni vairs netiks radīti. Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai arī valsts iestādes būs spiestas kļūt pielaidīgākas pret uzņēmumiem, kuri negatavo papīra iesniegumus, pilnvaras un citas pagājušā gadsimta uzņēmējdarbības «atskaņas».

Mākoņus lieto visi

Mākoņrisinājumi jau tagad ir neatņemama lielas daļas uzņēmumu ikdienas sastāvdaļa, tomēr arī šajā jomā vēl ir kur augt. 2022. gadā pieredzēsim, ka lielie uzņēmumi sāks atteikties no savām serveru telpām un migrēs uz drošām mākoņkrātuvēm, lai atvieglotu darbiniekiem piekļuvi datiem un optimizētu izmaksas. Iespēja elastīgi samazināt izmantoto «mākoņa» apjomu un attiecīgi apcirpt izmaksas, ir ārkārtīgi svarīga nestabilos uzņēmējdarbības apstākļos. Un pēdējie pāris gadi ir iemācījuši, ka negaidīti notikumi var apturēt biznesu jebkurā brīdī.

Praktisks mākslīgais intelekts

Daudz apspriestais mākslīgais intelekts 2022. gadā iegūs praktiskas aprises. Jau pašlaik parādās platformas, kurās iespējams izmantot mākslīgā intelekta risinājumus konkrētu uzdevumu veikšanai. Piemēram, var ievadīt uzņēmuma datus un likt platformai izskaitļot labākos rīcības modeļus. Šīs platformas kļūst vieglāk lietojamas, saprotamākas, tādēļ sagaidāms, ka tās izmantos vairāk interesentu nekā līdz šim, kas savukārt veicinās jaunu platformu un risinājumu izstrādāšanu. Nav tālu līdz brīdim, kad popularitāti sāks iekarot mākslīgā intelekta algoritmus izmantojošas mobilās lietotnes, kas palīdzēs lēmumu pieņemšanā ne vien uzņēmumiem, bet arī privātpersonām.

Jāmobilizē izklīdušie kolektīvi

Ja pērn uzņēmumi vairāk domāja par biznesa noturēšanu pie dzīvības, tad 2022. gadā fokusā nonāks darbinieki. Vairums kompāniju ir sapratušas, kā veiksmīgi strādāt jaunajos apstākļos, taču mācīšanās procesā kolektīvs bieži vien palika novārtā. Dažādi pētījumi rāda, ka komandas gars ir atslābis, korporatīvā identitāte visai neskaidra un darbinieki apjukuši. Kāds grib atgriezties birojā, citam pārlieku iepatikusies strādāšana no mājām un vairs negribas pat iet uz biroju. Tādēļ vadītājiem nāksies pamatīgi piestrādāt pie komandas veidošanas procesa un efektīva strādāšanas hibrīda modeļa izveidošanas. Lai izdabātu kā vienai strādājošo grupai, tā otrai, nāksies balansēt starp klātienes un attālināto darbu. Darba līgumos varētu pat parādīties punkts, kas ļauj darbiniekiem vairākus mēnešus gadā dzīvot un strādāt no ārzemēm, kā daudzi šobrīd ieraduši.

Lai arī vadība centīsies ik pa laikam savest kolektīvu kopā un stiprināt komandas garu klātienes pasākumos, tiešsaistes koncerti, apmācības un apspriedes no dienaskārtības nepazudīs.

Arī konferences un semināri vēl kādu laiku norisināsies attālināti gan drošības, gan zemāku izmaksu dēļ. Turklāt braukāšana komandējumos nesakrīt ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, tādēļ šajā jomā tiešsaistes risinājumi varētu būt uz palikšanu. Tiesa, rīkotājiem nāksies meklēt interesantākus formātus, lai iesaistītu cilvēkus un paplašinātu neformālās komunikācijas iespējas. Visa diena vienatnē pie datora ekrāna cilvēkiem ir tik ļoti apnikusi, ka piesaistīt dalībniekus klasiskiem tiešsaistes semināriem kļūs grūtāk.

IT nozare meklēs produktu vadītājus

Daudzus gadus informācijas tehnoloģiju uzņēmumi cīnījušies par programmētājiem un programmu izstrādātājiem, pārsolot viens otru nežēlīgā konkurences cīņā. 2022. gads iezīmēs pavērsienu uz jaunu meklētāko profesiju. Ļoti pieprasīti kļūs tā dēvētie produktu vadības cilvēki jeb produktu menedžeri, kuri identificē klientu vajadzības, analizē tās un meklē risinājumus. Viņi veido prototipus un sarunās ar klientu nonāk pie risinājuma, kāds jārada izstrādātājiem.

Šādi produktu cilvēki pasaulē nav sagatavoti pienācīgā daudzumā, taču klienti pastiprināti vēlas individuālu pieeju, nevis sērijveida produkciju. Lai arī izstrādātāju joprojām trūkst, tie šobrīd tiek apmācīti daudzās mācību iestādēs, savukārt produktu cilvēkus gatavo paši uzņēmumi un viņi mācās darba gaitā.

 

Autors ir Jumis Pro vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā