Šogad digitalizāciju veicinās gan pandēmija, gan Eiropas zaļais kurss

  • Viesturs Slaidiņš
  • 14.01.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pēc dzīvošanu un strādāšanu radikāli izmanījušiem 2020. un 2021. gadu mēnešiem apstiprināja aizdomas, ka «citādajā pasaulē» nāksies dzīvot ilgāk nekā gribētos. Tas lielā mērā ietekmējis nākamā gada tendences tehnoloģiju pasaulē. Ir pilnīgi skaidrs, ka digitalizācija turpināsies. Pat ja ne tik strauji un intensīvi kā 2020. gada pavasarī, tad vērienīgi un aizvien jaunas jomas aptveroši pavisam noteikti. Turklāt uzņēmumu dienaskārtībā aizvien uzstājīgāk ienāks Eiropas zaļais kurss, kas pamudinās uz digitalizāciju arī tos, kuriem līdz šim izdevies organizēt darbu bez radikālām izmaiņām.

E-risinājumi katram un ikvienam

Varam droši prognozēt, ka 2022. gadā spēkā pieņemsies dažādu e-risinājumu izmantošana, ko veicinās tik triviāla lieta kā papīra trūkums pasaulē. Pieplusojot virzību uz videi draudzīgu saimniekošanu, kas ietver atteikšanos no koku ciršanas īslaicīga labuma gūšanai, pie kādiem pilnīgi noteikti pieskaitāma papīra ražošana, e-risinājumus ieviesīs aizvien jauni uzņēmumi. Sākot ar digitālas dokumentu aprites izveidošanu un digitālu čeku izsniegšanu mobilajā lietotnē un beidzot ar elektroniskiem rēķiniem un parakstiem. Papīru kaudzes uz biroju galdiem pamazām paliks tikai atmiņās un aizvien biežāk darbībā vērosim Millennial trend izpausmi – visa darbinieka profesionālā iedzīve vienā kastē. Nekādu apkrautu galdu, nekādu plauktu ar mapēm. Vēsturiskie dokumenti tiks digitalizēti un jauni vairs netiks radīti. Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai arī valsts iestādes būs spiestas kļūt pielaidīgākas pret uzņēmumiem, kuri negatavo papīra iesniegumus, pilnvaras un citas pagājušā gadsimta uzņēmējdarbības «atskaņas».

Mākoņus lieto visi

Mākoņrisinājumi jau tagad ir neatņemama lielas daļas uzņēmumu ikdienas sastāvdaļa, tomēr arī šajā jomā vēl ir kur augt. 2022. gadā pieredzēsim, ka lielie uzņēmumi sāks atteikties no savām serveru telpām un migrēs uz drošām mākoņkrātuvēm, lai atvieglotu darbiniekiem piekļuvi datiem un optimizētu izmaksas. Iespēja elastīgi samazināt izmantoto «mākoņa» apjomu un attiecīgi apcirpt izmaksas, ir ārkārtīgi svarīga nestabilos uzņēmējdarbības apstākļos. Un pēdējie pāris gadi ir iemācījuši, ka negaidīti notikumi var apturēt biznesu jebkurā brīdī.

Praktisks mākslīgais intelekts

Daudz apspriestais mākslīgais intelekts 2022. gadā iegūs praktiskas aprises. Jau pašlaik parādās platformas, kurās iespējams izmantot mākslīgā intelekta risinājumus konkrētu uzdevumu veikšanai. Piemēram, var ievadīt uzņēmuma datus un likt platformai izskaitļot labākos rīcības modeļus. Šīs platformas kļūst vieglāk lietojamas, saprotamākas, tādēļ sagaidāms, ka tās izmantos vairāk interesentu nekā līdz šim, kas savukārt veicinās jaunu platformu un risinājumu izstrādāšanu. Nav tālu līdz brīdim, kad popularitāti sāks iekarot mākslīgā intelekta algoritmus izmantojošas mobilās lietotnes, kas palīdzēs lēmumu pieņemšanā ne vien uzņēmumiem, bet arī privātpersonām.

Jāmobilizē izklīdušie kolektīvi

Ja pērn uzņēmumi vairāk domāja par biznesa noturēšanu pie dzīvības, tad 2022. gadā fokusā nonāks darbinieki. Vairums kompāniju ir sapratušas, kā veiksmīgi strādāt jaunajos apstākļos, taču mācīšanās procesā kolektīvs bieži vien palika novārtā. Dažādi pētījumi rāda, ka komandas gars ir atslābis, korporatīvā identitāte visai neskaidra un darbinieki apjukuši. Kāds grib atgriezties birojā, citam pārlieku iepatikusies strādāšana no mājām un vairs negribas pat iet uz biroju. Tādēļ vadītājiem nāksies pamatīgi piestrādāt pie komandas veidošanas procesa un efektīva strādāšanas hibrīda modeļa izveidošanas. Lai izdabātu kā vienai strādājošo grupai, tā otrai, nāksies balansēt starp klātienes un attālināto darbu. Darba līgumos varētu pat parādīties punkts, kas ļauj darbiniekiem vairākus mēnešus gadā dzīvot un strādāt no ārzemēm, kā daudzi šobrīd ieraduši.

Lai arī vadība centīsies ik pa laikam savest kolektīvu kopā un stiprināt komandas garu klātienes pasākumos, tiešsaistes koncerti, apmācības un apspriedes no dienaskārtības nepazudīs.

Arī konferences un semināri vēl kādu laiku norisināsies attālināti gan drošības, gan zemāku izmaksu dēļ. Turklāt braukāšana komandējumos nesakrīt ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, tādēļ šajā jomā tiešsaistes risinājumi varētu būt uz palikšanu. Tiesa, rīkotājiem nāksies meklēt interesantākus formātus, lai iesaistītu cilvēkus un paplašinātu neformālās komunikācijas iespējas. Visa diena vienatnē pie datora ekrāna cilvēkiem ir tik ļoti apnikusi, ka piesaistīt dalībniekus klasiskiem tiešsaistes semināriem kļūs grūtāk.

IT nozare meklēs produktu vadītājus

Daudzus gadus informācijas tehnoloģiju uzņēmumi cīnījušies par programmētājiem un programmu izstrādātājiem, pārsolot viens otru nežēlīgā konkurences cīņā. 2022. gads iezīmēs pavērsienu uz jaunu meklētāko profesiju. Ļoti pieprasīti kļūs tā dēvētie produktu vadības cilvēki jeb produktu menedžeri, kuri identificē klientu vajadzības, analizē tās un meklē risinājumus. Viņi veido prototipus un sarunās ar klientu nonāk pie risinājuma, kāds jārada izstrādātājiem.

Šādi produktu cilvēki pasaulē nav sagatavoti pienācīgā daudzumā, taču klienti pastiprināti vēlas individuālu pieeju, nevis sērijveida produkciju. Lai arī izstrādātāju joprojām trūkst, tie šobrīd tiek apmācīti daudzās mācību iestādēs, savukārt produktu cilvēkus gatavo paši uzņēmumi un viņi mācās darba gaitā.

 

Autors ir Jumis Pro vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā