Jaunais gads Rīgai sācies ar jaunu apņemšanos: izveidot zemo emisiju zonu (ZEZ). Daudzi, kas ir ceļojuši pa pasauli, ir šādas zonas jau sastapuši – tāda ir gan Londonā, gan Stokholmā un vēl ļoti daudzās pilsētās visā Eiropā. Zonas mērķis ir mazināt privātā transporta klātbūtni, ieviešot tam noteiktus ierobežojumus, parasti maksu, tādejādi samazinot privāto auto ietekmi, mazinot troksni un piesārņojumu.
Piemēram, Norvēģijas pilsētā Bergenā ir ieviesta maksa, kura variē atbilstoši dienas laikam un auto izmešu standartam. Tur par iebraukšanu pilsētas centrā ir jāmaksā arī elektroauto, iebraukšanas maksa ir no mazāk kā eiro līdz pat 5 eiro. Par iebraukšanu nav jāmaksā tiem, kuri ir reģistrējuši savu stāvvietu centrā. Lai gan Bergena ir ļoti atšķirīga no Rīgas, vienlaikus mums ir daudz kopīgā. Viņi pēdējos gados ir daudz ieguldījuši sabiedriskajā transportā, attīstot tramvaju un trolejbusu tīklu, tur nav metro tāpat kā Rīgā, iedzīvotāju skaita ziņā gan šī Norvēģijas pilsēta ir aptuveni trīs reizes mazāka, un ienākumu ziņā arī norvēģi ir stingri mums priekšā.
Vēl interesants piemērs ir kaimiņos esošā Stokholma. Tajā ZEZ zona tika ieviesta un saskārās ar lielu pretestību, vietējā pašvaldība izlēma, ka tas būs eksperiments. Pēc eksperimenta beigām sastrēgumi un piesārņoums atgriezās, un sabiedrības nostāja arī mainījās, cilvēki pieņēma ZEZ zonu un adaptējās tai!
Rīgā ir ļoti labvēlīgi apstākļi šādas zonas ieviešanai, tai ir dabīgs mūris – dzelzceļš – ar minimālu šķērsojumu skaitu, tādejādi ļoti liela pilsētas daļa jau pašlaik ir aiz mūra. Pie šī mūra veidojas sastrēgumi, kurus ZEZ varētu stingri mazināt.
Jautājums tikai, vai būs ko likt automobilitātei vietā? Ideāli būtu, ja zonai būtu pakārtots labs sabiedriskais transports, kā tas ir jau iepriekš pieminētajā Bergenā. Drīz būs jauni elektrovilcieni, tas palīdzēs, bet notiekošais Rīgas satiksmē gan raisa bažas. Reisu skaits mazinās, sabiedriskais transports stāv sastrēgumos kopā ar privāto, biļešu politika ir neatbilstoša mūsdienu prasībām, bet maršrutu tīkls nav pārskatīts kopš padomju laikiem.
Vēl ļoti svarīgi ir attīstīt veloinfrastruktūru. Lai tā pilnvērtīgi strādātu, ir nepieciešams veloinfrastruktūras tīkls un iespēja glabāt mikromobilitātes rīkus arī mikrorajonos. Šāds tīkls ļautu jau kovida apstākļos ērti un veselīgi nokļūt un pārvietoties ZEZ.
Ieguvēji no šīs zonas varētu būt zonā dzīvojošie. Acīmredzamais ieguvums ir samazinātais transporta apjoms, klusāka, tīrāka vide. Papildus tam ieguvumi varētu būt šķērssubsīdijas, kur iegūto naudu no iebraukšanas maksas novirzītu ielu centralizētajai tīrīšanai (arī ziemā) un laistīšanai, ārtelpu veidošanai un zaļināšanai, kā arī zonai atbilstošas multimodālas infrastruktūras izveidei. Šis ir iemesls veidot ZEZ robežas pēc iespējas plašākas, ietverot gan dzelzceļa loku, gan Vecrīgas aizsardzības zonu, gan dzelzceļa loku Pārdaugavā.
Zaudētāji, ja netiks veiktas strukturālas reformas Rīgas satiksmē, būs visi, kas nedzīvo ZEZ zonā. Arī autovadītājiem, kuriem nav vajadzības nokļūt ZEZ, var būt sarežģījumi, zona tomēr būs jāapbrauc. Mums par laimi, pēdējos 20 gados ir daudz ieguldīts auto infrastruktūras attīstībā, apbraukt ZEZ ir iespējams jau tagad. Tikai jāmazina ikdienas auto braucienu skaits, ko jau tagad veicina attālinātā darba iespējas.
ZEZ ir iespēja Rīgas pilsētvidei kļūt zaļākai, drošākai un veselīgākai, pamazām atgriežot gaismu tumšajos Rīgas logos.
Autors ir IT speciālists, Pilsētai cilvēkiem biedrs
Komentāri (10)
Elektriķa dēls 13.01.2022. 14.54
Uz šķībiem vai nestabiliem pamatiem taisnu ēku neuzbūvēt! Autoram vispirms vajadzētu saprast, ka ZEZ nav mērķis, bet tikai viens no iespējamiem līdzekļiem, kādu mērķu sasniegšanai ! Ja mērķis ir gaisa kvalitāte, tad vispirms jānoskaidro sliktās kvalitātes iemesli. Tiem minēts, ka tās ir tā saicamās PM daliņas, jeb tautas valodā – putekļi, kur auto izplūdes gāzes ir tikai viena no sastāvdaļām. Tāpat ir absurdi “tīro gaisu” atvēlēt tikai kādai Rīgas daļai, jo tā tad būtu acīmredzama diskriminācija. Viens no vispārzināmiem paņēmieniem jebkādu braucienu ierobežošanai ir nodrošināt, lai tie nebūtu vajadzīgi ! Rīgai tā ir būtiska un gadiem nerisināta problēma ! Pilsētas centrālajai daļai tas ir izteikti problemātiski, jo tajā koncentrējas valsts pārvalde, kultūtas, izglītības un izklaides iestādes, kas kā magnēts “pievelk” apmeklētājus. Divi no četriem Daugavu škērsojošiem tiltiem tieši “ieduras” pilsētas centrā un rada tik netīkamo “tranzīta” kustību, bet bez kuras nav iespējama arī sabiedriskā transporta sistēmas eksistence ! Līdz ar to ir acīmredzams, ka tikai ar ZEZ šīs problēmas neizdosies atrisnāt un tāpēc steidzami jāķeras pie problēmu CĒLOŅU novēršanas un kompleksu līdzekļu meklēšanas, kur ZEZ ir tikai viens iespējamiem!
1
Arm Būmanis > Elektriķa dēls 20.01.2022. 07.29
Piekrītu, ZEZ nav mērķis, ZEZ ir līdzeklis. Ir visnotaļ plašs sensoru tīkls Rīgai un ir zināmi secinājumi. Ir divi lieli putekļu un gāzu avoti, avoti un satiksme, apkurē ir vērojams diezgan labs uzlabojums kopš 2010g, bet satiksmē tieši otrādi. Putekļi no auto veidojas 1-1.5m augstumā, lielākais putekļu radītājs ir riepas, bremžu uzlikas. Sezonāli vel ļoti nejauks putekļu avots ir pretslidzes avoti. Risinājums šīm problēmām ir rakstā. Dati ir pieejami, izņemot slaveno Valdemāra ielas staciju, kura “nestrādā”. Par tīro gaisu, piekrītu, tamdēļ redzu ļoti lielu ZEZ (bet salīdzinoši maigu), un buferzonu, un labas alternatīvas (ar kurām ir problēmas, sk rakstu).
Divi no četrim tiltiem atduras pilsētas kodolā, piekrītu, bet ja uz tajām izveido kvalitatīvu un konkurentspējīgu sabiedrisko transportu, šo tiltu transportkapacitāte (pārvadājamo cilvēku sk stundā) dubultosies, bet veicot nelielus uzlabojumus pat triskāršosies.
Cēlonis ir auto. Sastrēgumus rada privātais auto, atkarību no tā ir jāmazina. Jo vairāk cilvēku lietos alternatīvas, jo auto būs mazāk sastrēgumu. Ne Tokija, ne Ņujorka nebūtu iespējamas, ja nebūtu laba un kvalitatīva sabiedriskā transporta. Un jā, to var izdarīt bez metro!
2
J.Biotops > Arm Būmanis 20.01.2022. 09.43
“…Sastrēgumus rada privātais auto, atkarību no tā ir jāmazina…” Nav pamata nepiekrist, tomēr ar būtisku piebildi.
Pieņemu, ka ar “ privāto” domāts vieglais autotransports, kas ne viss ir tīri privāts. Tā mazināšana, atvieglojot sabiedriskā transporta izmantošanu rīdziniekiem būtu apsveicama.
Tikai neaizmirsīsim, ka Rīgas ielās ir arī būtiski atšķirīgi vieglie auto. No visas valsts pa galvaspilsētas ielām spiesti mīcīties provinciāļi – iestāžu vadītāji, sīkie uzņēmēji un citi, kam darba dienas laikā jāpaspēj apmeklēt pat vairāk kā 5 attālinātas vietas. Jaunums – iespēja vairāk darba paveikt tiešsaistē, ir nozīmīgs, tomēr nepavisam nav atcēlis nepieciešamību apmeklēt galvaspilsētu. Pagaidām saprotamie plāni rāda, ka lauķiem galvaspilsēta kļūs nepieejamāka, bet šie jau domes vēlēšanās nebalso, tātad nav vērā ņemami.
0
lindab456 > Arm Būmanis 20.01.2022. 15.51
“Cēlonis ir auto. Sastrēgumu rada privātais auto…”
Ne mazāk svarīga ir transporta kustības organizācija. Gadiem visi runā par pudeles kakliem, kas pilnīgi neloģiski bremzē transporta plūsmu. Kaut kas tiek risināts, bet ne līdz galam, turpat tālāk pie izbraukšanas no Rīgas luksafors vai joslu samazināšana rada nākošo korķi. Izbraukšana no Rīgas jāsāk plānot aizvien tālāk no pilsētas robežas.
Ir piemirsts par alternatīvām – Brīvības ielai paralēli gar dzelzceļu iet iela, kas bija paredzēta Brīvības ielas atslogošanai.
Ir jāasaprot, kas veido privatā transporta masu, – interesanta bija pieredze lokdauna laikā, kad Rīga bija tukša no transporta, un, kas liek padomāt, cik pilsētai cauri brauc vietējais un cik Pierīgā dzīvojošo privātais transports.
0
J.Biotops 13.01.2022. 19.38
Kamēr Rīgā valdīja ušmeriki, radās maldīga doma, ka diez vai kādreiz būs sliktāk. Tos nomainījušie aparisti atbildīgi cenšas pierādīt, ka esmu kļūdījies.
Gaisu var sadalīt pa zonām, nez ko pilsētā meklējošiem lauķiem jāuzliek kārtīgi iemaukti, ietvju tīrībai nav labāka līdzekļa par policiju, privātīpašumu apkures kontrolei nodibinās pienācīgu skaitu komisiju un komiteju (vismaz daži labi ļaudis dabūs dzīvot zaļi). Kad pēc dažiem gadiem parādīsies administratīvi-policejiskās kaisles rezultāti, vainīgos nenāksies tālu meklēt. Pirmkārt jau klimats nebūs uzvedies, kā uzdots, otrkārt – visādu biotopu un citu kaitēkļu izpratnes trūkums.
Manis pēc to visu varētu darīt, tikai pirms tam Rīga jāatbrīvo no nepanesamā sloga pildīt galvaspilsētas lomu.
0
AinarsTreijs 13.01.2022. 22.01
Hunveibinu mākoņu stumdīšana…..
Daži priekšnoteikumi centra gaisa svaidzināsanai :
-smago autotransportu ārā no centra loka.Daugavmalu bez tranzīta fūrēm (bet,tad ir jāsataisa Jaunciema ceļs,kurš ir ļoti bīstams,it īpaši velosipēdistiem).Diezgan utopiski,jo būvēs tacu Rail Baltica.
-likvidēt sastregumus,kad auto velkas 1,2 ātrumā un ļoti piesārņo vidi.(jaunā sab transporta josla Daugavgrīvas ielā ļoti vairo piesārņojumu !)
-sakārtot pieejas Akmens tiltam (mūžīgs sastrēgums)
-Vecrīgu ciet autotransportam(tā,kā bija)
-Viss jārisina ciešā sakarā ar BRĪVOSTU,uz kuru plūst miljoni tonnu labības,kūdras utt.Kravas no kreisā krasta stividoriem,kuri strādā kreisajā krastā,un tāpat ar labā krasta kravām.Utopija…..,neviens tam nepiekritīs.
Bez ļoti nopietniem kapitālieguldījumiem zemo emisiju zonas ieviešana ir tikai tukšmuldēšana
P.s.Ar mākoņu stumdītāju ašajām idejām vien ir par maz.Ir jākonsultējas ar profesionāliem šoferiem,kuri ikdienā brauc pa Rīgas ielām,un vislabāk redz šaurās vietas.(nu jau 46 gadu pie stūres Rīgā,un ne tikai….)
1
0
-1
Atbildēt
@Arm Būmanis > AinarsTreijs 20.01.2022. 07.44
Redz, Jums ir taisnība, smago transportu vajag ārā no centra, ir piedāvājums noņemt smagā transporta slodzi no jaunciema gatves (atjaunojot labākā veidā P1). Krastmalai, paredzēta ir austrumu maģistrāle. Un jā ir nepieciešams jauns ceļs no apvadceļa uz bolderājas ostu.
Mums ir jāsaprot, tā osta kas ir tagad, nav tā pati kas bija pirms 20g. Pārkraušanas effektivitāte ir pieaugusi, ostai fiziski vairs nevajag to telpu, kura bij nepieciešama pirms masveida konteinereizācijas, kad osta bij pat pie Rīgas pils.
Atkārtošos, sastrēgumus rada privātais transports. Tam ir divi risinājumi, dārgais, būvēt jaunas joslas un atbalstīt privātā transporta pieaugumu, līdz kamēr joslu caurlaidība būs lielāka kā potenciālais lietotāju skaits. Šai pieejai ir vel vienas aspekts. Šobrīd Rīgā, īsti sastrēgumi ir 3h darba dienā.
Otrs risinājums balstās ģeometrijā, Jo tuvāk centram jo vairāk sabiedriskais transports/kājejamība/velo. Tādejādi, labas alternatīvas, ļauj lieo auto skaitu atstāt ārpus centra. Centram tamdēļ jābūt plašam. Centru nozīme slēpjas dažādībā. Nav mūsdienās tāds jēdziens kā monolīts rajons, rajonam jābūt dažādam, tajā jāspēj gan dzīvot, gan strādāt, gan izklaidēties, gan mācīties.
Cilvēks ir sabiedriska būtne. Auto nav jāpazūd, jādara viss lai auto lietotāji būtu pēc iespējas mazāk ikdienas gaitās, lai auto neaizņem vērtīgo centra zemi. Jūs teiksiet neiespējami, Opera, Nacionālais teātris, Jaunasi Rīgas teātris, drīz Arī Dailes teātris, pastāv, piesaista iespaidīgas cilvēku masas uz izrādēm un šiem teātriem nav (vai drīz nebūs) stāvvietas.
Katram darbam nepieciešams optimāls instruments, ar greideri, piemājas dobi var nolīdzināt, bet tas nav effektīvi, auto ir effektīvs, brīvdienām, cilvēkiem kuriem ir jāizvadā preces un vlel daudziem cilvēkiem, bet vel vairāk cilvēkiem, tās ir ērtības no kurām varam atteikties, labākas vides dēļ.
Piezīme, auto alternatīvām ir jābūt konkurentspējīgām, tik pat, vai pat ātrākām un vai lētākām.
0