Kas jauns 2022. gadā?

Ilustratīvs attēls

Par izmaiņām sociālajā jomā informē Labklājības ministrija

No 1. janvāra:

  • Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
  • Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī).
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā.
  • Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai aprēķina par gadu un līdz nākamā gada 17. janvārim iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā un veic līdz nākamā gada 23. janvārim obligātās iemaksas.
  • Pašnodarbinātiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī būs jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no ienākuma. Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vismaz no minimālās mēnešalgas veic obligātās iemaksas vispārējā kārtībā un papildus no iepriekš minētā objekta un faktisko ienākumu starpības būs jāveic 10% pensiju apdrošināšanai.
  • Ja pašnodarbinātajam obligātās iemaksas par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.
  • Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam aprēķinās minimālās obligātās iemaksas. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, viņš obligātās iemaksas veic no faktiskā ienākuma.
  • Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu.
  • Līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.
  • Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai sakarā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.
  • Stāsies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma, mainot ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus un vienlaikus atsakoties no atsevišķas piemaksas par divu vai vairāku bērnu audzināšanu izmaksas. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
  • Palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.
  • Valsts apmaksās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtās sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem.
  • Latvijas Goda ģimenes apliecību iegūs arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tādējādi šīm personām sabiedriskajā transportā pienāksies braukšanas maksas atvieglojumi, kā arī citas priekšrocības un atlaides, kuras paredzētas Latvijas Goda ģimenes apliecību īpašniekiem.
  • Gada garumā tiks nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas paredzēta atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022. gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

Covid-19 atbalsta pasākumi:

  • Līdz 2022. gada 31. martam vakcinēšanas veicināšanai pret Covid-19 tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu un ir pabeigusi pilnu vakcinācijas kursu vai arī saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

 No 1. aprīļa:

Lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (pašlaik no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku ne ilgāku par 9 kalendāra dienām (pašlaik 10 kalendāra dienām).

No 1. jūlija:

Tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Par izmaiņām informē Tieslietu ministrija

Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kuri tika izstrādāti,lai noteiktu vienotu regulējumu attiecībām starp mājokļu un zemes īpašniekiem dalītajā īpašumā. Piespiedu nomas reforma paredz, ka likumiskā lietošanas maksa ir 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāka par 50 eiro gadā.

Būtiskākās izmaiņas no 1. janvāra:

  • ja 2022. gada 1. janvārī nav spēkā esoša zemes nomas līguma (vai tiesas nolēmuma), bet ir zināma lietošanā esošā zemes platība un zeme nepieder publiskai personai, likumisko zemes lietošanas tiesību darbība sākas ar 2022. gada 1. janvāri;
  • likumiskās zemes lietošanas tiesības regulē likums, un to īstenošanai nav nepieciešama līguma slēgšana;
  • vienoties par dažādiem jautājumiem ir iespējams, ja ir pušu saskanīga griba. Ja vienošanās nav iespējama, ir piemērojami likuma noteikumi;
  • likumiskā lietošanas maksa ir 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā;
  • minimālā lietošanas maksa 50 eiro gadā nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu;
  • ja zemes īpašnieks ir zināms, sasniedzams un ir zināma lietošanā esošās zemes platība, samaksa ir jānodrošina ēkas īpašniekam pašam, negaidot, kad zemes īpašnieks uzsāks kādas darbības. Proti, ēkas īpašnieks pats aprēķina maksas apmēru un nodrošina tās samaksu atbilstoši likumā noteiktajiem termiņiem;
  • daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā ir vēlams dzīvokļu īpašniekiem sazināties ar pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemt lēmumus par to, kā tiks īstenotas likumiskās zemes lietošanas tiesības;
  • ja dzīvokļa īpašnieks vai būves kopīpašnieks nemaksā savu maksas daļu, tam papildus ir jāatbild par šādām izmaksām – kopīpašnieka identificēšana, maksas daļas aprēķināšana un paziņošana par neizpildītu saistību;
  • likumiskā maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Ir iespējams vienoties par citiem maksāšanas termiņiem, ja abas puses to vēlas. Ja konkrētajā gadījumā likumiskās lietošanas tiesības stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, minētajā datumā ir jānodrošina samaksa par attiecīgā gada pirmo ceturksni;
  • no 2022. gada 1. janvāra nedz nomas maksa piespiedu nomā, nedz likumiskā lietošanas maksa netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli – to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tas attieksies arī uz piespiedu nomas maksu, ko līdz šim noteica vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi materiālu, apkopojot svarīgo par reformas ietekmi un tās pārejas periodu. Skaidrojums pieejams Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas:

– 2022. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu;

– 2023. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022. gada 1. janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu;

– 2024. gada 1. janvārī dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas būves atrodas uz publiskas personas (valsts, pašvaldības vai citas atsavinātas publiskas personas) zemes.

Patlaban Latvijā ir 3677 dzīvojamās mājas ar 110970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. 2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma arī Tieslietu ministrijas izstrādāto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas paredz risinājumu dalītā īpašuma problēmai, sniedzot iespēju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemi par kadastrālo vērtību. Piespiedu dalītā īpašuma gadījumā zemes izpirkšanas procesu varēs uzsākt no 2023. gada.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu