Tiešām lieki?

Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū eksistē vecuma diskriminācija. Taču katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, uzskata nodarbinātības eksperti, tāpēc arvien lielāka nozīme ir paaudžu sadarbībai

Paaudžu dialogs

Tendence ir nemainīga — sabiedrība noveco. Ko par ilgdzīvošanu, kas ir ne tikai krietns gadu skaits, bet arī kvalitāte un viedums, var pastāstīt tie, kuri dzīvi vērojuši gana ilgi, pētījusi žurnāliste Eva Johansone

Vai esam gatavi darba dzīvei pēc 70?

Šogad jūlijā Latvijā tika sasniegts vēsturiski zemākais bezdarba radītājs. Šķietami labas ziņas, kas varētu liecināt, ka Latvijas ekonomika aug un attīstās. Taču līdztekus šiem jaunumiem arvien biežāk dzirdam arī antirekordu paziņojumus par to, ka Latvija atkal sasniegusi zemāko dzimstības rādītājus simtgadē. Skaidrs, ka saspīlējums darba tirgū pieaug, kas prasa meklēt kompleksus risinājumus. Viesstrādnieku masveida ievešana, procesu automatizācija un mākslīgais intelekts diemžēl arī nebūs burvju nūjiņas, kas Latviju izvilks no demogrāfiskās bedres un nodrošinās ekonomikas tālākai attīstībai un sabiedrības labklājībai nepieciešamo darbaspēku. Situācija prasa pārdomātu un kompleksu risinājumu, tāpēc, iespējams, ideja, ka tieši Ekonomikas ministrijai jābūt vadošajai atbildīgajai par nodarbinātības politiku, ir gluži laba un īstenojama jau iespējami ātrāk.

Ārskats nr. 28: Sji Maskavā; parīzieši ielās; Putins Hāgā?

Kāpēc Dānijā cilvēka dzīve ir garāka?

Lai gan pastāv teiciens, ka citur zāle vienmēr ir zaļāka, ne vienmēr tas tā ir, tāpēc mācīties no citu kļūdām, par paraugu liekot veiksmīgākos piemērus, ir ļoti būtiski. Īpaši domājot arī par tik sarežģītu tēmu kā dažāda vecuma grupu iekļaušanu darba tirgū un sociālajā vidē. Par to tad arī vairāk šajā rakstā.

Kas jauns 2022. gadā?

Par izmaiņām sociālajā jomā informē Labklājības ministrija