Jaunos mediķus gaida aizraujošs kopdarbs ar robotiem

  • Valdis Folkmanis
  • 23.12.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Medicīna ir viena no jauno tehnoloģiju celmlauzēm. Nozare, kurā top daudzas tehnoloģiskas inovācijas un tās arī tiek ieviestas ātrāk nekā citur. Tas medicīnu padara par ļoti pievilcīgu sfēru robotizācijā, mākslīgajā intelektā un virtuālajā realitātē ieinteresētajiem jauniešiem.

Jau tagad roboti spēj veikt ļoti lielu operāciju klāstu – visas operācijas, kuras ir iespējamas veikt laparoskopiski, kā arī citas sarežģītas operācijas, kur ir nepieciešamas precīzas kustības un ir ierobežota telpa. Roboti veic operācijas minimāli invazīvi – izmantojot nevis lielu griezienu, bet caur maziem caurumiņiem. Pagaidām gan robots ir tikai palīgs, cilvēka komandu izpildītājs.

Pašām mašīnām, lai cik tās precīzas un prasmīgas būtu, pašlaik nav atļauts operēt pacientus patstāvīgi bez ķirurga klātbūtnes.

Piemēram, operāciju robots DaVinci veic minimāli invazīvu, netraumējošu terapiju. Tādējādi var izvairīties no liela griezuma audos un asiņošanas, saīsināt slimnieka atkopšanās periodu. Procedūras laikā ķirurgs redz attēlu ar ļoti augstu izšķirtspēju, var izmantot ļoti lielu palielinājumu un operēt ar robota instrumentiem tā, it kā visu veiktu pats ar savām rokām tieši pacienta ķermenī.

Robots ir tikai instruments, ar kura palīdzību cilvēks veic operācijas. Tas nozīmē, ka patstāvīgi robots neko nedara. Galvenā robota priekšrocība – ļoti laba vizualizācija, ļoti precīzas kustības un kustību brīvība, kas ļauj operatoram veikt tādas manipulācijas un operācijas, kuras bez robota nebūtu iespējamas vai būtu ļoti sarežģītas.

Attīstoties tehnoloģijām, robotu pielietojums medicīnā pieaug. Rudenī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes organizētajā konferencē «Viena pasaule – viena veselība» medicīnas speciālisti un zinātnieki no vairākām valstīm stāstīja par dažādu inovāciju pielietojumu. Tāda jauna pieeja kā precīzijas medicīna sniedz iespēju ņemt vērā gēnu, vides un dzīvesveida individuālās atšķirības katrai personai, un tādējādi piemeklēt piemērotāko ārstēšanas metodi. Līdz ar to ārstēšana ir efektīvāka nekā tad, ja visiem pacientiem tiek izrakstītas vienādas zāles un terapijas.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Savukārt vēža ārstēšanā tiek izmantota pēdējos gados informācijas tehnoloģijās aizvien nozīmīgāku lomu iegūstošā lielo datu analīze, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi. Šīs tehnoloģijas ļauj precīzāk izkalkulēt katras personas saslimšanas riskus un arī prognozēt, kā organisms reaģēs uz dažādām ārstēšanas metodēm.

Viena no fundamentālajām nākotnes medicīnas vīzijām nosaka, ka ķirurgi varēs veikt operācijas attālināti, izmantojot supermodernas robotizētas rokas un ļoti ātru datu pārraidi.

Tas ļautu augsti kvalificētiem šauru jomu speciālistiem palīdzēt pacientiem visur pasaulē, ne tikai savā klīnikā. Ar DaVinci jau tika veikta pasaulē pirmā transatlantiskā operācija, amerikāņu ārstam operējot pacientu Lielbritānijā. Tomēr tam nepieciešama nevainojama datu pārraide, kas pagaidām pieejama tikai atsevišķās pasaules vietās.

Ir bijuši mēģinājumi veikt robotu operācijas attālināti, bet pagaidām ir vairākas problēmas. Datu pārraides ātrums un stabilitāte nav pietiekami augstā līmenī, lai veidotos nevainojama sadarbība starp ķirurgu un robotu. Šādā gadījumā robota kustības notiek ar nelielu aizturi, un tas var radīt sarežģījumus. Tādēļ vienmēr operāciju zālē jābūt asistentiem un komandai, kura varētu risināt neparedzētas problēmas. Bet, pakāpeniski atrisinot problēmas, nākotnē iespējas operēt attālināti būs.

Paredzams, ka drīzā nākotnē dažādi viedie risinājumi un programmas medicīnā ieņems aizvien nozīmīgāku lomu, atvieglojot un padarot precīzāku diagnosticēšanu un ārstēšanu. Tādēļ topošajiem mediķiem paveras ļoti plašs darbības lauks un vienlaikus cerība uz mazāku noslodzi ikdienas darbā, jo robotizācija ļaus palīdzēt lielākam skaitam pacientu vienlaikus.

Robotizācija palīdz palielināt operāciju klāstu, kuras var veikt minimāli invazīvi, paātrina operācijas gaitu, uzlabo operācijas kvalitāti, samazina hospitalizācijas ilgumu, uzlabo pēcoperācijas dzīves kvalitāti pacientiem. Ņemot vērā, ka operācijas vienalga veic ķirurgs, pilnībā atslogot mediķus nebūs iespējams, bet varētu parādīties jaunas darba vietas, saistītas ar tehnisku robotu remontu un apkopi. Arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studenti jau tagad var apgūt jauno tehnoloģiju pielietojumu ārsta praksē.

 

Autors ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns profesors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā