Hannesa Kīrmaņa lomā Rolands Beķeris (pa kreisi) un Asistents — Edgars Ozoliņš. Foto — Justīne Grinberga
Liepājas teātra izrāde Biogrāfija. Spēle patiks tiem, kas teātrī novērtē labu tekstu
Nez kāpēc prātā ienāca Imants Ziedonis: vējš spēlējas un spēlējas, lai sāktu spēlēt. Varbūt tāpēc, ka Liepāja, kur režisors Valters Sīlis iestudējis Maksa Friša lugu Biogrāfija. Spēle, ir vēju pilsēta. Varbūt tāpēc, ka nosaukumā minēta spēle. Bet varbūt — jo šoreiz ierasti tik rotaļīgais Sīlis nemaz nespēlējas. Par ko drusku žēl.
Sanāca kalambūrs, bet runa ir, lūk, par ko. 20. gadsmita vidus literatūras klasiķis — šveiciešu rakstnieks Makss Frišs — ir paciets, bet garšīgs rieksts. Lai saprastu, ko viņš uzrakstījis, darbi droši vien vispirms lasāmi viņa biogrāfijas kontekstā (Frišs stipri aizrāvās ar autobiogrāfiskām alūzijām), bet tā ir krāsaina. Neapvaldāma seksuālā apetīte, kas apvienota ar tikpat bezgalīgu greizsirdību pret emancipētajām partnerēm. Brīvības alkas. Antifašistisks sentiments (par ko Frišu, dabiski, neviens nenosodīja) un koķetēšana ar Padomju Savienību (par ko nosodīja gan).
