Nauda spiedīs Gobzemu un Šleseru pirms vēlēšanām apvienot resursus
Nebūtu vērts rakstīt par Gobzema ceļojošo cirku, kas pēc Kurzemes policijas iecirkņu apbraukāšanas bija šīs nedēļas sākumā atkūlies līdz Rīgai. Par to medijos vēstīts nesamērīgi daudz, turklāt lielākoties tieši tā, kā to rododendristam vajag — gandrīz vai tikai par troksni un nekārtībām, kuras pirmdienas vakarā, kad viens policists bija ievainots, bet padsmit protestētāji aizturēti, viņa atbalstītāji nosvinēja ar nakts diskotēku kazačoka stilā.
(Starp citu, kāpēc Gobzems sākotnēji par «Maidanu» paša saukto pasākumu pārdēvējis Latvijas dabai svešāda krūma vārdā? Kāpēc ne par latvisku «magoni» vai «driģeni», vai, ja vajag internacionāli eksotiskāk, par «orhideju» vai «Maximas banānu»? Nu, labi, par kartupeļu dumpi to dēvē citi, «kotlešu sacelšanās» vai «asinsdesu atmoda» izklausītos pārāk karnivori, taču kāpēc kā kāda specdienesta operācijas nosaukums?)
Tomēr uzmanības vērtu šo izrādi darīja kāds aktieris, kurš pirmdien pa Rīgas centru pārvietojās sev netipiski pieticīgi — bez mersedesa un bez saliekamām trepītēm. Smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Ainārs Šlesers pirms nedēļas videopaziņojumā bija atzinies, ka piedalīšoties «šajā pasākumā», aicināja arī Saskaņu un ZZS «pacelt pakaļu», lai atbalstītu «demokrātiju», un pirmdien, kamēr Gobzema 5G čips Točs čakli filmēja rododendru čabēšanu pie Rīgas pils, pats neuzkrītoši grozījās fonā Vecrīgā.
No mīlestības līdz naidam esot viens solis. Taču šiem diviem puišiem arī otrā virzienā var sanākt tikpat tuvu. Kad augustā pēc pāris tūkstošu ļaužu tusiņa Daugavmalā Šlesers aicināja Gobzemu darboties kopā kādas «tautas» labā, harismāts nīgri atņerkstēja, ka, «ja ir bail taisīt revolūciju, tad nav ko fleitēt par traktoriem un buldozeriem», un «nav ko domāt par premjerēšanu, ja nespēj noorganizēt pat normālu protesta akciju». Paša tagad solītie «desmitiem tūkstošu» un «nopietnākā protesta akcija pēdējo 30 gadu laikā» izrādījās tikai dažu simtu čiks pie Pils un pie kāda benzīntanka. Tik un tā Šlesers viņam piedāvā atkal gan roku, gan acīmredzot arī loģistiku, informatīvo atbalstu un savus cilvēkus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.