Zaļajai domāšanai jāsākas bērnībā

Lai gan vides un ilgtspējas jautājumi pašlaik sabiedrības un mediju dienaskārtībā nonāk aizvien biežāk, lielai daļai iedzīvotāju tās ir salīdzinoši svešas tēmas. Lai videi draudzīgs dzīvesveids tiktu uzskatīts par normu, izpratnei par to jāveidojas jau bērnībā. Šādu izpratni sekmē arī viens populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē – ekoskolu programma. Zaļais karogs, kas plīvo skolas mastā, nav vien prestižam, tas ir reāls ieguldījums katra skolēna un mūsu valsts kopīgā nākotnē.

Šodienas skolēni nākotnē būs atbildīgi pieaugušie

Zaļais karogs jeb ekoskolas statuss apliecina, ka skolas audzēkņiem rūp klimata pārmaiņas, ka viņi ir gatavi iesaistīties, ka skolotāji runā un palīdz izprast šīs tēmas, taču tā nav tikai formalitāte. Ikvienas aktivitātes pamatā ir lielais mērķis – zaļā domāšana jau no bērna kājas, jo skolēni, kas šobrīd ikdienā pēta un interesējas par vides jautājumiem, nākotnē būs atbildīgi pieaugušie, kas savā ikdienā domās un rūpēsies par dabu.

Skolām nav jāgāž kalni, lai spertu soļus ilgtspējas virzienā. Var sākt ar nelielām lietām, piemēram, katru gadu veikt vides novērtējumu dažādās jomās, piemēram, enerģijas lietošanā, transporta izmantošanā, elektrības patēriņā u.tml. Ikdienā var ieviest dažādus risinājumus – atkritumu šķirošana, zemāka temperatūra telpās brīvdienu laikā vai vakaros, kad skolēnu telpās nav. Skolas telpās var izvietot atgādinājumus par to, cik svarīgi ir izslēgt gaismu, izejot no telpas, vai taupīt ūdeni, mazgājot rokas u.tml. Šādi nelieli papildinājumi patiešām darbojas un jau šobrīd redzam, ka bērni ne tikai paši ievēro šos nosacījumus, bet arī atgādina par to citiem līdzcilvēkiem.

Plašāka sabiedrības iesaiste

Ekoskolu programmas ietvaros skolās darbojas arī Ekopadome, kuras sastāvā ir pedagogi, skolēni un arī vecāki. Jāteic, ka tieši bērni ir visaktīvākie, ģenerējot jaunas idejas un īstenojot dažādus projektus. Viņi iedvesmo un aizrauj līdzi arī citus. Lielākais izaicinājums un viens no mērķiem, uz ko jāraugās skolām, ir plašāka sabiedrības iesaiste, piemēram, uzrunājot pašvaldības vai apkārtnes iedzīvotājus u.tml.

Klimata pārmaiņas ir plaša problēma, kas ietver daudzus aspektus, un katrai vecuma grupai ir savas iespējas iesaistīties. Mazākajiem bērniem nav vienkārši izprast, kas ir CO2 un kā to samazināt, tāpēc jāliek lietā praktiski piemēri, taču pats būtiskākais – bērni vēlas izprast. Jo ātrāk veidosies izpratne par to, ka mūsu attieksme pret dabu lielā mērā veidos mūsu dzīvi nākotnē, jo ātrāk zaļā domāšana kļūs par normu. Gados vecākiem cilvēkiem, kuri uzauguši pavisam citā režīmā un vidē, nereti šķiet, ka vides problēmas ir pārspīlētas un izdomātas, lai gan tieši viņi vislabāk var redzēt, kā vide ir mainījusies. Turpretī bērni un jaunieši aizvien vairāk apzinās šo problēmu nopietnību un vēlas rīkoties.

Vienlaikus attīsta arī citas prasmes

Ekoskolas aktivitātēs bērniem pašiem ir jāorganizē dažādi pasākumi un akcijas – tas nozīmē, ka papildus izpratnei par klimata pārmaiņām viņus nostiprinās organizatoriskās prasmes, spēja darboties komandā, aizstāvēt un pamatot savu viedokli, uzstāties publikas priekšā un citas prasmes, kas nākotnē būs nepieciešamas neatkarīgi no izvēlētās profesijas vai darbības jomas. Vides un ekoloģijas jautājumi ir lieliska iespēja mācīties, apvienojot dažādu priekšmetus, piemēram, latviešu valodā rakstīt tekstus, kas saistīti ar šo tēmu, angļu valodā diskutēt par pārtikas atkritumu samazināšanu u.tml. Arī matemātikā var aprēķināt izmešu daudzumu. Tie ir tikai daži veidi, kā vienlaikus var padarīt mācīšanos aizraujošāku un stiprināt izpratni par klimatu un ekoloģiju.

Bērni un jaunieši aktīvi lieto arī sociālos medijus, kas ir viens no veidiem, lai izplatītu viņu idejas. Ar zināšanām, kas apgūtas skolās, bērni kļūst par “zaļajiem aģentiem” arī savās ģimenēs, draugu lokā un radu saimēs. Uzņēmīgākie iet vēl tālāk – uzrunā pašvaldības, uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas. Ekoskola ir labs pamats, lai sāktu, jo rūpēm par vidi nepieciešami vien pirmie soļi, tālākais veidosies darot.

 

Autore ir privātās vidusskolas Patnis pedagoģe