Ilustratīvs attēls
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas un valdības, kā arī sociālajiem partneriem, jo situācija veselības aprūpē ir sasniegusi kritisko robežu, kas atspoguļojas arī būtiski lielākā cilvēku mirstībā nekā citās Eiropas valstīs. Galvenais iemesls ir hronisks cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē, ko līdzšinējā politiskā elite ir stūrgalvīgi un aroganti noliegusi desmitiem gadu.
Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība - uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,5 reizi mazāk ārstu un 2 līdz 3 reizes mazāk māsu nekā vidēji citviet Eiropā. No Latvijas katru gadu aizbrauc 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu.
Pazīmes liecina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība pret Covid pandēmijas izaicinājumiem nav pietiekama, lai varētu atļauties mazināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus sabiedrībā, kā arī izvairīties no negatīvām sekām pacientu un sabiedrības veselībā. Oficiālās statistikas rādītājos tas izpaužas paaugstinātā gan Covid saistītajā papildu, gan vispārējā mirstībā, bet ilgtermiņā arī augstākā saslimstībā ar hroniskām slimībām. Iedzīvotājiem tas nozīmē tuvinieku zaudēšanu, veselības aprūpes pieejamības mazināšanos un augstākus līdzmaksājumus.
Šādas situācijas iemesli nav radušies pēkšņi, bet gan ilgstošā periodā – jau tā nepietiekamais publiskais finansējums veselības nozarē 2008. gada krīzes novēršanai tika samazināts vēl par 25%, bet atjaunots aptuveni tajā pat līmenī tikai 2017. gadā, par ko atbildība ir piekritīga politiskai elitei. Veselības aprūpes sistēma, kas ilgstoši badināta un cieš no hroniskas finanšu "mazasinībaa", kopš 20. gs. 90. gadiem ir zaudējusi veselu paaudzi medicīnas māsu, bet valsts budžeta finansējums veselības aprūpei arī nākamajos gados tiek plānots vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji citās Eiropas valstīs.
Tā vietā, lai pienācīgi atalgotu tos, kas rūpējas par iedzīvotāju un visas sabiedrības veselību, iecerēts grandiozs algu palielinājums valsts augstākajām amatpersonām, valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem – no 40 līdz pat 450%!
Diemžēl īslaicīgās Covid-19 piemaksas varētu būt radījušas ilūziju sabiedrībā, ka veselības aprūpes speciālistu atalgojuma jautājums Latvijā ir atrisināts, tādēļ nav vairs aktuāls politiskajā darba kārtībā. Iespējams, šie maldi ir pamatā tam, ka 2022. gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem ir tikai 4,5%, kas ir tuvu Latvijas Bankas nākamā gada vidējās inflācijas prognozei...
LĀB uzskata, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasības par vismaz 10% atalgojuma palielinājumu visiem veselības aprūpē strādājošajiem ir pamatotas. Vēl vairāk – politiķiem ir jātur solījums ne tikai par jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu, bet arī atlīdzības palielinājumu, pretējā gadījumā tas nozīmēs tikai atlīdzības pārdali.
LĀB solidarizējas ar LVSADA pamatotajām prasībām, tomēr nevar atbalstīt streiku pašreizējos apstākļos, jo tā rezultātā nepārprotami cietīs pacienti, kurus pašlaik nevaram vainot aplamajā un tuvredzīgajā Saeimas un valdības īstenotajā veselības nozares finansēšanas politikā.
LĀB un nozares profesionālās organizācijas pašlaik kopīgi apsver citas protesta formas, jo uzskatām, ka mūsu profesionālais un ētiskais pienākums ir iestāties par pacientu un sabiedrības veselību, kā arī nozarē strādājošo likumīgajām tiesībām.
Latvijas ārstu vārdā aicinām atbildīgās amatpersonas nekavējoties pārskatīt valsts realizēto politiku veselības aprūpē, bet sabiedrību un pacientus kopīgi paust savu pilsonisko nostāju jau tuvākajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Dr. Ilze Aizsilniece
