Ilustratīvs attēls
Pēdējās dienās Eiropu un Ziemeļameriku satricināja ziņas par jaunu Dienvidāfrikā konstatēto Covid-19 variantu, kas DĀR pāris nedēļu laikā izspieda iepriekš par vislipīgāko uzskatīto Delta variantu. Tā kā gaisa satiksme ar šo Āfrikas kontinenta daļu tajā laikā nebija ierobežota, nav pārsteigums, ka jaunā varianta gadījumi ir jau atrasti Nīderlandē, Lielbritānijā, Izraēlā, Kanādā, Austrijā un pat Austrālijā un Honkongā. Izraēla jau slēgusi robežas.
Kāds ir Latvijas iedzīvotājiem riska līmenis? Pašlaik ir tikai trūcīga informācija par omikrona īpašībām, bet ir iemesls domāt, ka tas ir vismaz tikpat lipīgs par Delta. Līdz ar to varam apskatīt Delta izplatības vēsturi Eiropā un starpvalstu kontekstā salīdzināt Latvijas stāvokli šodien ar aizgājušo vasaru.
Pirmkārt, ir jautājums, cik strauji 2021. gada vasarā izplatījās Delta variants. Varētu domāt, ka lielās valstīs vai Eiropas nomalē tas izplatītos lēnāk lielāko attālumu dēļ, bet tas, izrādās, tikai daļēji ir taisnība. No Eiropas CDC datiem var izrēķināt, cik liels laiks pagāja katrā valstī, lai Delta varianta īpatsvars pieaugtu no 5% uz 90%:
Eiropā visstraujāk Delta izplatījās Lihtenšteinā – nedēļas laikā tas sasniedza 100% īpatsvaru. Taču pēc Lihtenšteinas ir trīs valstu bloki ar dažādu lielumu valstīm, kur Delta izplatīšanās prasīja 4, 5 un 6 nedēļas. Latvija ir trešajā grupā, līdz ar Igauniju, Vāciju, Ungāriju, Īriju, Maltu, Poliju, Slovākiju un Zviedriju. Latvija sešās nedēļas ir zem Eiropas valstu vidējā izplatīšanās laika, septiņām nedēļām. (Caurmērā neskaitām Spāniju, Kipru un Portugāli, kuru Covid-19 variantu statistikā ir lieli robi.) Tātad varam secināt, ka Delta Latvijā izplatījās mazliet straujāk nekā Eiropas valstīs vidēji.
Cits jautājums ir par Latvijas pašreizējo riska līmeni ES valstu kontekstā. Viens riska līmeņa rādītājs ir slimnīcās ienākošo Covid-19 pacientu skaits nedēļā uz 100 000 iedzīvotājiem. Jaunākie ECDC dati ir no šā gada 47. nedēļas, tātad Latvijas svētku nedēļas:
Ne visas ES valstis ziņo ECDC savus slimnīcu datus, bet no sarakstā redzamajām Latvija ir trešajā vietā aiz Čehijas un Slovēnijas ar 32 uz 100 000, un tas ir divreiz lielāks skaits par vidējo. Lai gan Latvijas medicīnas sistēmas situācija ir nesen uzlabojusies, tā salīdzinošā skatījumā joprojām atrodas pārslodzes stāvoklī.
Tātad Latvijas pieredze ar iepriekšējā varianta izplatības tempu norāda uz Latvijai paaugstinātu risku no straujākas omikrona izplatības nekā citur Eiropā. Latvijai risks arī joprojām saistās ar slimnīcu kapacitātes robežu pārsniegšanu, ja omikrona variants izrādītos tikpat lipīgs un agresīvs kā Delta. Līdz šim pirmie norādījumi ir, ka omikrons ir ļoti lipīgs, bet par tā agresivitāti un ļaundabīgumu nav vēl skaidrs.
Apzināties risku ir viens. Otrs ir uz to sagatavoties, ko dara valsts resori sadarbībā ar ES kolēģiem. Šai sakarībā man būtu divi papildus ierosinājumi - viens par sabiedrības iesaistīšanu risinājumu meklējumos, otrs par atvērtību un atklātību pandēmijas prognožu veidošanā.
Pirmkārt, valstī būtu jāizveido mehānisms konstruktīvu ieteikumu ievākšanai no iedzīvotājiem. Ir nepareizi domāt, ka tikai ministriju darbinieki, valsts orgāni un daži eksperti ir spējīgi izvirzīt idejas. Dosim iespēju jebkuram labu domājošam iedzīvotājam nākt ar saviem ieteikumiem, savāksim tos datu bāzē, tad lūgsim ekspertus tos izvērtēt un labākos ieteikumus virzīt tālāk uz atbildīgajām instancēm to īstenošanai. Angliski šādu sistēmu sauc crowdsourcing un tās mērķis ir maksimāli ātri apgūt potenciālus problēmas risinājumus no plašas cilvēku grupas.
Mans ieteikums būtu, ka šo sistēmu uzstādītu un vadītu nevalstisks iestādījums, iespējams, kāda mediju kompānija vai kompāniju grupa. Sistēmā ieteikumus varētu ievietot personas, kas autorizējas ar kādu pastāvošu tiešsaistes metodi, anonīmus ieteikumus sistēma nepieņemtu. Cilvēki bez interneta pieslēguma varētu rakstiskus ieteikumus nosūtīt pa pastu. Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību, sistēma būtu jāreklamē masu medijos un ik pa divām nedēļām ekspertu atzītā labākā ieteikuma autoram piešķirtu 100 eiro balvu. Sistēmas nosaukums varētu būt: PIEVEIKSIM PANDĒMIJU – IDEJU BANKA.
Akadēmisks pārskats par crowdsourcing metodēm atrodams te.
Otrs mans ierosinājums attiecas uz valdībā izmantoto pandēmijas matemātisko modeli. Ir pienācis laiks to publicēt tādā formā, ka ar nepieciešamo matemātisko izglītību sagatavots lasītājs varētu saprast vienādojumu sistēmas arhitektūru, visus parametrus un parametru avotus. Līdz ar modeli ir jāpublicē modelī izmantotie dati, modeļa prognozes un modeļa programmatūra, lai kāds ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu varētu reproducēt gan modeli, gan tā iznākumus. Kad modeļa rezultātus iesniedz valdības vai Operatīvās vadības grupas sēdēs, tos paralēli vajag darīt pieejamus atklātībai.
Šis ierosinājums nav domāts kā kritika modeļa autoriem, jo es viņu darbu dziļi respektēju. Uz šo ierosinājumu mani mudināja tas, ka modeļa pielietojumam ir plašas sekas visas valsts iedzīvotājiem un tā iekšējai darbībai nevajag būt slēptai no iedzīvotājiem. Es arī zinu no savas profesionālās pieredzes, ka matemātiskie modeļi var mainīties un to ticamība nepieaug, ja šīs maiņas modeļu lietotājiem un patērētājiem laikus neizskaidro. Un kopš omikrona parādīšanās modelis būs jāpārvērtē un, iespējams, jāformulē no jauna.
Autoram ir Čikāgas universitātes izglītība - MBA ar specialitātēm finansēs un ekonometrijā
