Digitālā transformācija veselības aprūpē

Veselības aprūpe nepārtraukti attīstās un kļūst arvien labāka, bet nav pieejama visiem. Pašreizējais veselības aprūpes organizācijas koncepts spēj sniegt apmierinošas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus ne vairāk kā 10%, varbūt 15% pasaules iedzīvotāju. Tāpēc digitālā transformācija veselības aprūpē ir ne tikai absolūti vēlama, bet arī neizbēgama.

Tiesības uz veselības aprūpi tiek uzskatītas par daļu no cilvēktiesībām. Pasaulē ir milzīgs daudzums cilvēku, kas dzīvo valstīs, kur medicīna ir nepieejama vai praktiski nepieejama, un ārstu īsti nav redzējuši. Kas tad būs ar šiem cilvēkiem? Vai viņiem ir jāsamierinās ar to, ka veselības aprūpes nav un nebūs? Ne mirkli nenoniecinot augstākās medicīniskās izglītības fundamentālo nozīmi, tomēr uzskatu – lai konstatētu un ārstētu plaši izplatītas tipveida slimības, nevajag obligāti mācīties par ārstu, – piemēram, lai saklausītu trokšņus plaušās vai konstatētu hroniski paaugstinātu asinsspiedienu.

Ja gribam panākt labākus veselības aprūpes pakalpojumus visiem pasaules iedzīvotājiem, ne tikai nelielam skaitam pasaules iedzīvotāju, kuri var baudīt viegli pieejamu, laikus sniegtu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet arī pārējiem 6–7 miljardiem, tad to nevar izdarīt ar ārstiem, māsām, citiem veselības aprūpes profesionāļiem, slimnīcām, rehabilitācijas centriem un ārstu praksēm. Tas vienkārši nav iespējams kapacitātes un resursu trūkuma dēļ. Uzskatu, ka pašreizējā veselības organizācija jau tagad uzskatāma par novecojušu. Šīs problēmas risināšanai ir nepieciešamas modernās tehnoloģijas un digitalizācija. Par to runā visapkārt arvien vairāk, bet kas tieši tas ir, un kā tas varētu izskatīties?

Rakstā tiks ieskicētas tās tendences un izaicinājumi, kas noteiks pasaules veselības aprūpes izmaiņas, kā arī iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdzētu šos izaicinājumus pārvarēt.

TENDENCES, KAS NOTEIKS VESELĪBAS APRŪPES IZMAIŅAS NĀKOTNĒ

Medicīnas zināšanu apjoma pieaugums

Ikviens, kas mācījies medicīnu, zina, ka dažu gadu laikā daudz no tā, ko mācījāmies, vairs nav patiesība – zināšanu apjoms arvien pieaug, un pieaugums notiek ar arvien lielāku ātrumu.

Iepriekšējās dekādēs medicīnisko zināšanu apjoms ir palielinājies eksponenciāli. Ap 1950. gadu tika lēsts, ka zināšanas dubultosies 50 gadu laikā, 1980. gadā zināšanu dubultošanās bija krietni paātrinājusies un notika jau septiņos gados, 2010. gadā – 3,5 gados, bet 2020. gadā – jau ik pēc 73 dienām!

Protams, nav runa par fundamentālajām patiesībām, piemēram, anatomiju, bet par jaunu informāciju attiecībā uz slimībām un to ārstēšanu, jaunām ārstēšanas metodēm. Skaidrs, ka šādu informācijas apjomu cilvēciski nav iespējams aptvert un neviens speciālists vairs nevar uzskatīt, ka zina visu savā specialitātē, savukārt pacientiem tas var nozīmēt, ka viņi nesaņem labāko iespējamo ārstēšanu.

Ārstēšanas standarta un dzīves kvalitātes pieaugums

Pēdējos 70 gados visā pasaulē ir notikuši būtiski uzlabojumi gan veselības aprūpes, gan dzīves kvalitātes ziņā, tādējādi būtiski ir pieaudzis dzīves ilgums (pirmām kārtām, protams, pateicoties antibiotikām un izpratnei par sterilitāti).

Lai arī dažādās valstīs ar būtiskām atšķirībām, tomēr vidējais dzīves ilgums pasaulē 1950. gadā bija 46 gadi, bet 2015. gadā – jau 71 gads, un tas turpina pieaugt.

1. attēls. 1950. gadā un 2015. gadā prognozētais mūža ilgums

Avots: Max Roser, Esteban Ortiz-Ospina and Hannah Ritchie (2013) – Life Expectancy. Published online at OurWorldInData.org. Iegūts no: ourworldindata.org/life-expectancy/

Nepārtraukti pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits

Neņemot vērā daudzās problēmas, pasaules iedzīvotāju skaits nepārtraukti pieaug. Lai arī kopš 1968. gada pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma temps ir mazinājies, ANO prognozē, ka pasaules iedzīvotāju skaits 2100. gadā sasniegs 10,9 miljardus (tādējādi pasaules iedzīvotāju skaits būs vairāk nekā dubultojies, salīdzinot ar 1987. gadu).

2.attēls. Pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma dinamika

Hronisko slimību daudzuma pieaugums

Hroniskās slimības un hroniskie stāvokļi piedzīvo iepriekš neredzētu plaukumu visā pasaulē. Novecojoša populācija, cilvēku daudzuma pieaugums absolūtos skaitļos, kā arī dzīvesveida izmaiņas nodrošina šo biežo un dārgo veselības problēmu daudzuma pieaugumu.

Nosacītā vidusslāņa apjoms pasaulē arvien pieaug, urbanizācija paātrinās, cilvēku dzīvesveids kļūst arvien vairāk sēdošs, tādējādi radot veselu virkni no tā izrietošo veselības problēmu.

Pēc PVO datiem, hronisko slimību prevalence 2020. gadā ir bijusi 57% – tas nozīmē, ka jau tagad vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju ir kāda hroniska slimība vai stāvoklis.

Slodze, ko veselības aprūpes sistēmām rada arvien pieaugošais hronisko slimību daudzums, rada lielas bažas.

3. attēls. Prognozētais hronisko slimību prevalences pieaugums (2013–2025)

Avots: Timothy M. Dall, Paul D. Gallo, Ritasree chakrabarti, Terry West, April P.Semilla and Michael V.StormAn Aging Population And Growing Disease Burden Will Require A Large And Specialized Health Care Workforce By 2025 Health Affairs, 32,no.11 (2013): 2013-2020

Veselības aprūpes izmaksu pieaugums

Visā pasaulē veselības aprūpes izmaksu pieauguma temps pārspēj ekonomikas pieauguma tempus. Tas nozīmē, ka katru gadu veselības aprūpei iztērēto līdzekļu daudzuma procentuālais pieaugums pārsniedz visas valsts ekonomikas nopelnītā procentuālo pieaugumu.

4. attēls. Veselības aprūpei izmaksas apsteidz valsts ekonomikas attīstību

Avots: OECD, Organisation for Economic, Co-operation and Development, Healthcare costs unsustainable in advanced economies without reform, www.oecd.org/health/healthcarecostsunsustainableinadvancedeconomieswithoutreform.htm

Tā, piemēram, ASV pēdējos gados iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis vidēji par 1,5–2,3%, bet kopējās veselības aprūpes izmaksas ASV pieaug vidēji par 5,5% gadā un 2027. gadā jau sasniegs 6 triljonus ASV dolāru. Praksē tas nozīmē, ka izdevumi par veselības aprūpi proporcionāli kļūst par arvien lielāku pozīciju gan valstu, gan personīgajos maciņos, kas nevar būt ilgtspējīgi.

Hroniskais cilvēkresursu un sistēmas kapacitātes trūkums

Pēc PVO datiem, 2030. gadā pasaulē pietrūks 18 miljoni veselības aprūpes darbinieku, un tas atstās potenciāli graujošas sekas uz pacientiem, valstu ekonomiku un sabiedrību.

Diemžēl gan sabiedrības, gan arī pašu mediķu masveida uztverē darbs medicīnā vairs netiek uzskatīts par ļoti iekārojamu. Zemā apmierinātība ar darbu, stress un izdegšana ir faktori, kas veicina mediķu trūkumu.

Pēdējās pandēmijas laikā sabiedrība novērtēja mediķu darbu, veltot tiem aplausus, atbalstot ar ēdienreizēm un piemaksām. Droši vien šī atzinība, lai arī patīkama, nespēj būtiski palīdzēt – samērā drīz pēc pandēmijas sākuma sāka parādīties informācija un raksti par mediķu spēku izsīkumu, izdegšanu un garīgajām ciešanām, ko rada stress inficēties pašiem un darbs ar jaunā koronavīrusa upuriem. Attiecībā uz mediķiem, kuri strādājuši «Covid-19 cīņas frontes pirmajās līnijās», tiek izmantots tāds termins kā posttraumatiskais stresa sindroms – jēdziens, ko mēdz lietot attiecībā uz karavīriem, kuri bijuši «karstajos punktos» un piedzīvojuši kara šausmas. Minētie apstākļi kopumā vēl pasliktina jau tā slikto situāciju ar cilvēkresursiem veselības aprūpē.

Covid-19 un citas pandēmijas

Vēl viena pieaugoša veselības problēma ir globālās pandēmijas. Pēdējās desmitgades ir skaidri demonstrējušas ātrumu, ar kādu infekcijas izplatās pasaulē. Ebolas vīruss, SARS, MERS un H1N1 pieprasa koordinētu un ātru veselības aprūpes sistēmu reakciju.

Pandēmijas, visticamāk, arī turpmāk radīs periodisku un ļoti ievērojamu spiedienu uz veselības sistēmām. Veselības aprūpes organizācijām visā pasaulē jābūt gatavām aktīvi rīkoties, lai ātri novērstu slimību uzliesmojumus, kad tie notiek.

Tātad cilvēku kļūst vairāk, tie dzīvo ilgāk, tiem ir hroniskas slimības, savukārt veselības aprūpe kļūst arvien dārgāka, zināšanu par ārstēšanu ir arvien vairāk, taču cilvēkresursu medicīnā paliek arvien mazāk. Manuprāt, secinājums ir pašsaprotams – tuvākajā nākotnē veselības aprūpe piedzīvos strauju digitalizāciju, automatizāciju.

IESPĒJAMIE RISINĀJUMI

Pēc ekspertu domām, veselības aprūpes industrija inovāciju adaptācijas ziņā par 10–20 gadiem atpaliek no citām modernajām industrijām. Galvenais iemels atpalicībai – tehnoloģijas vēl nav sasniegušas tādu līmeni, lai varētu ieiet dabas zinātnēs un veselības aprūpē. Taču drīzumā tas mainīsies.

Ikviens pieaugušais ir bijis liecinieks tam, kā ir mainījusies mūsu dzīve pēdējos 10 gados, sevišķi pēdējos divos. Inovatīvi finanšu uzņēmumi ir dematerializējuši finanšu pakalpojumus un iestādes, Facebook ir dematerializējis draudzību/attiecības, viedtelefonu ražotāji ir padarījuši liekas fotokameras, kartes, grāmatas, fotogrāfijas utt., Google ir dematerializējis informāciju (ne grāmatas, ne žurnāli, ne bibliotēkas vairs nav tik svarīgas), Amazon ir atņēmis daļu ieņēmumu parastiem veikaliem, jo padarījis tos liekus.

Tādējādi ir pamatoti domāt, ka arī veselības aprūpē drīzumā gaidāmas izmaiņas, kas daļu no pakalpojumiem pārcels digitālajā vidē, tiks rādīti jauni veselības aprūpes piegādes modeļi. Notiks veselības aprūpes decentralizācija. Pateicoties tehnoloģijām, uzlabosies hronisko slimību agrīna diagnostika un ārstēšana, lai līdz minimumam samazinātu hronisko slimību ārstēšanas izmaksas. Jaunas zināšanas par genoma sekvenēšanu un molekulāro diagnostiku ļaus labāk precīzi izprast slimību būtību un veidus, kā izstrādāt personalizētu ārstēšanu.

TEHNOLOĢIJĀM BŪS NOTEICOŠĀ LOMA

Turpmāk tiks pieminētas dažas svarīgas tehnoloģijas, kas jau vistuvākajā laikā, domājams, ieviesīs būtiskas korekcijas veselības aprūpē.

Mākslīgais intelekts un klīnisko lēmumu atbalsta sistēma

Mākslīgais intelekts veselības aprūpē ir vispārējs termins, ko lieto, lai aprakstītu mašīnmācīšanās algoritmu un programmatūras jeb mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu ar mērķi atdarināt cilvēka domāšanas veidu, analizējot, prezentējot un izprotot sarežģītus veselības aprūpes datus, kā arī izdarot secinājumus, pamatojoties uz pieejamo ievades informāciju (ievades datiem).

Klīnisko lēmumu atbalsta sistēma (CDSS) ir veselības informācijas tehnoloģija, kas ārstiem, citiem veselības aprūpes speciālistiem, pacientiem vai citām personām sniedz zināšanas un personai specifisku informāciju, kas, saprātīgi atlasīta un sniegta piemērotā laikā, uzlabotu veselību un veselības aprūpi. Ar šīs tehnoloģijas palīdzību varētu tikt risināta cilvēkiem neaptveramā informācijas apjoma (zināšanu/informācijas) problēma, ārstiem radiologiem būs iespēja «konsultēties» ar mākslīgo intelektu, kas analizētu digitāli pieejamos attēlus un palīdzētu uzstādīt maksimāli precīzu radioloģisko diagnozi.

Digitālā terapija jeb programmatūra kā medicīnas ierīce

Digitālā terapija – digitālās veselības apakškopa – ir pierādījumos balstīta terapeitiska intervence, ko rada augstas kvalitātes programmatūra, lai novērstu, atbalstītu vai ārstētu veselības traucējumus vai slimības.

Salīdzinot ar klasisko terapiju, kad, zāļu vielai mijiedarbojoties ar pacienta organismu, tiek panākts pētījumos apstiprināts veselības uzlabojums, digitālā terapija ir programmatūra, kas, mijiedarbojoties ar pacientu (piemēram, sniedzot norādījumus vingrošanai un sekojot vingrinājumu pareizai izpildei, tādējādi mazinot nespecifiskas muguras sāpes), rada veselības aprūpes uzlabojumu. Lai arī digitālās terapijas kopumā ir tikai bērna autiņos, pasaulē jau ir zināmas daudzas digitālās terapijas atkarību, cukura diabēta, muguras sāpju u.c. ārstēšanai. Paredzams, ka digitālās terapijas nākotnē daļēji automatizēs daudzu hronisko slimību ārstēšanu, uzraudzību un agrīnu diagnostiku.

CRISP-R tehnoloģija gēnu labošanai

Pateicoties CRISP-R tehnoloģijai, ir radīts vienkāršs un pieejams veids, kā manipulēt un rediģēt DNS, pilnībā mainot genoma inženierijas iespējas. Tiek uzskatīts, ka šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas ir neierobežotas. Paredzams, ka, pateicoties CRISP-R tehnoloģijai, tiks radīti jauni veidi, kā izārstēt tādas slimības kā, piemēram, vēzi, aklumu un Alcheimera slimību.

Gudro ierīču agrīnās diagnostikas funkcionalitāte

Attīstoties lietu internetam (Internet of Things – IoT), arvien pieaug ikdienas priekšmetu skaits, kas apveltītas ar «viedajām» funkcijām un spēj nemanāmi veikt veselības novērošanu, pamanīt agrīnas slimības pazīmes vai saukt palīdzību, konstatējot, ka ir radušās kritiskas veselības problēmas. Piemēram, jau tagad gatavībai tuvā stadijā ir tehnoloģijas, kas ļauj mobilā telefona kamerai atpazīt agrīnas Pārkinsona slimības pazīmes, uz rokas nēsājamais viedpulkstenis spēj monitorēt sirdsdarbību un citus veselības parametrus.

Noslēgumā

Apkopojot visu iepriekš minēto, var teikt, ka veselības aprūpe ir uz digitālās transformācijas sliekšņa. Pārmaiņas ir nenovēršamas un pat ļoti vēlamas. Arī Latvijas veselības aprūpes profesionāļiem un sabiedrībai aktīvi jāiesaistās, radot inovatīvus, ilgtspējīgus un mērogojamus (scalable) risinājumus.

 

Autors ir Dr.med., neiroķirurgs, medicīnas tehnoloģiju entuziasts, AIWA Clinic, jaunuzņēmuma Vigo Health līdzdibinātājs

Raksta pirmpublikācija žurnālā ārstiem Medicus Bonus