Eksāmena rezultāts = Funkcija (zināšanas + stratēģija)

Ilustratīvs attēls
Tatjana Ginzburga

Gribot vai negribot, mēs dzīvojam interesantā laikā. Un, ja šis teksts būtu rakstīts angliski, te ir gan skaidrojums, kāpēc tas nemaz nav pozitīvs teiciens, gan diezgan interesanta informācija, kā šis teiciens ienācis angļu valodas teicienu krājumā.

Pārmaiņas tagad notiek ļoti strauji, un daudziem no mums tas rada gan satraukumu, gan papildu darbu, gan nepieciešamību ātri iemācīties kaut ko pilnīgi jaunu. Viss jaunais prasa laiku. Man šķiet, ka izglītība ir viena no sfērām, kur šīs pārmaiņas bija un ir straujas ikvienam iesaistītajam. Covid-19 noteikti ir starp izglītības transformācijas paātrinātājiem 21. gadsimtā. Mēs vēl nezinām, kāds būs ilgstošais efekts uz studentiem un skolēniem no visa notiekošā, bet varam teikt, ka 21. gadsimts nesis vienu konkrētu pārmaiņu – “kicking and screaming” vai iedunkāšana un bļaušana noteikti ir pagātnes izglītības rēgi. Pozitīvas pārmaiņas ir arī pasniedzēju izaugsmes iespējās – viedokļu un risinājumu apmaiņa un dalīšanās, kā arī sadarbošanās starp kolēģiem gan starptautiski, gan šeit Latvijā. Konferences, vebināri un pedagogu forumi sociālajos tīklos, arī sadarbība starp vidusskolām un universitātēm nav bijusi tik dinamiska kā tagad.

Kāpēc izveidotas iestājeksāmenu prasības?

Savā profesionālajā jomā es diezgan bieži sastopos ar jautājumiem par vidusskolas beidzēju zināšanām, kā arī par to, kas un kā jāmācās, lai tiktu labā universitātē. Un šodien šis jautājums ir vēl aktuālāks, jo universitātes savas prasības nemaz nesamazina. Kāpēc?

Prasības nebija izveidotas, lai apgrūtinātu jauniešiem dzīvi, bet lai pārliecinātos, ka mācīšanās būs veiksmīga, ka viņi varēs ‘pavilkt’ akadēmisko un psiholoģisko slodzi. Vislabāk to slodzi zina pati augstskola, un labas augstskolas uzņemšanas komisija ļoti rupīgi skata katru kandidātu. Tā saucamās prasīgās universitātes vienmēr skatās uz kopīgo kandidāta bildi, tomēr ir noteikta lieta, bez kā students nebūs veiksmīgs – akadēmiskā gatavība. Lai kā mums negribētos teikt, ka “one size doesn’t fit all” un eksāmena rezultāti ne vienmēr liecina par cilvēka zināšanām un prasmēm, realitāte ir tāda, ka uzņemšanas komisijas uz tiem skatās, jo tas ir ērts veids, kā veikt pirmo atlasi. Izmantojot matemātikas valodu, tas vienkārši ir nepieciešams nosacījums, pat ja ne pietiekams.

Ko rāda iestājeksāmenu rezultāti

Riga Business School (RBS) uzņemšanas komisijā mans primārais fokuss ir uz akadēmiskajiem sasniegumiem vidusskolā: starptautiskiem eksāmeniem angļu valodā, kurus mēs prasām tāpat kā citas selective universitātes, un centralizēto eksāmenu rezultātiem. Salīdzinot centralizēto eksāmenu rezultātus pirms un Covid-19 laikos, izskatās, ka visos priekšmetos tie ir pat nedaudz labāki. Jautājums ir, vai pietiekami labi. Rezultāti angļu valodā (vidēji 66,6%) un matemātikā (vidēji 36,1%) nerada lielu prieku. Runājot par angļu valodu, rezultātus ir vieglāk saprast, izmantojot Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguves līmenim (CEFR). Labas pasaules universitātes prasa vismaz B2 līmeni (pēc starptautiskiem eksāmeniem), savukārt  2021. gada centralizēto eksāmenu B2 un C1 sasniedza tikai puse no skolēniem. Man šķiet interesanti, ka skolēni, kuri kārtoja eksāmenus 2021. gadā, ir paaudze, kas piedalījas starptautiskā pētījumā 2018. gadā, kas izvērtēja 15 gadus veco jauniešu lasīšanas, matemātikas un dabaszinību prasmes. Tad viņiem matemātikas rezultāti bija augstāki par vidējo OECD! Vai nu kaut kas ir pazaudēts vidusskolā, vai problēma varētu būt kaut kur citur.

Maģiskā formula

Pēc savas pieredzes, nodrošinot eksāmenu (angļu valodas un matemātikas) sagatavošanās kursus, es sev izveidoju šādu formulu: eksāmena rezultāts = f (zināšanas + stratēģija).

Kā veidojas labs eksāmena rezultāts? Manuprāt, tur ir divas komponentes: zināšanas priekšmetā un pareiza eksāmena stratēgija. Protams, ja zināšanu nav, stratēgija tev nepalīdzēs. Laba zināšanu apguve prasa laiku un pūles, un, piemēram, sākt par to domāt 12. klasē ir mazliet par vēlu. Tomēr, ja ar priekšmetu ir labi, pareiza eksāmena kārtošanas stratēģija palīdzēs sasniegt sev labāko rezultātu. Jāatzīst, ka te ir sava veida pretruna ar to, ko mēs sakām studentiem, mācot priekšmetu: mācības ir process, kuru jābauda, kur jaāiedziļinās, jādiskutē, jāanalizē detaļas. Savukārt eksāmena kandidātam ir tikai viens mērķis: dabūt pēc iespējas vairāk punktus, nevis baudīt procesu. Piemēram, angļu valodas eksāmena lasīšanas daļā nav jālasa viss teksts, lai atbildētu uz jautājumiem, bet jāzina, kā rīkoties, lai atbildētu ātri un pareizi.

Mūsu pieredze, mācot sagatavošanos starptautiskajiem eksāmeniem (IELTS, TOEFL, GMAT), rāda, ka, iemācoties tādas stratēģijas, kandidāts gan jūtas drošāk eksāmena laikā, gan sasniedz sev labāku iespējamo rezultātu. Tieši tāpēc 2020. gadā RBS nolēma palīdzēt arī Latvijas vidusskolēniem mazināt ar Covid-19 apstākļiem radītās problēmas eksāmenu kārtošanā un piedāvājām stratēģijas kursus centralizētiem eksāmeniem angļu valodā un matemātikā. Šos kursus izstrādāja un vadīja izcili pasniedzēji, kas strādā gan ar bakalaura programmu, gan ar studentiem, kuriem ar noteiktu regularitāti nodrošinām apmācības mūsu Pre-University centrā. Nākamās mācības sāksies jau pēc nedaudz vairāk kā diviem menešiem. Šie pasniedzēji ir ar kombinētu pieredzi un ekspertīzi mācīt starptautisko un arī Latvijas centralizeto eksāmenu sagatavošanu. Man ir liels prieks, ka kursu beidzēju mums zināmie rezultāti ir daudz augstāki par Latvijas vidējo, un viņi ir pateicīgi par kursiem. Mani arī ļoti iepriecina, ka šie kursi bija pieejami arī skolēniem  ne tikai no Rīgas, jo auditorijas ir aprīkotas tā, lai pasniedzēji varētu efektīvi un ērti mācīt attālināti. To RBS varēja nodrošināt, jo skola pakāpeniski stiprina savas programmas, lai tās palīdzētu vadīt tehnoloģiju laikmetā.

Trīs brīvības pakāpes

Runājot par to, ko mācīties, man gribētos novēlēt jauniešiem atrast vai saprast to, kas viņiem reāli patīk, kas dos viņiem gandarījumu. Tam nav obligāti jābūt universitātes izglītībai! Ir virkne profesiju, kur tas nemaz nav vajadzīgs. Bet tomēr – atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm šodienas jauniešiem nāksies mācīties visu mūžu, un viņi nonāks profesijās, kas tagad vēl neeksistē. Citējot J.N Harari, cilvēkam jābūt spējīgam pārizgudrot sevi (re-invent themselves). Un, lai to darītu veiksmīgi, jābūt ļoti labai pamatbāzei.

Es par tādu uzskatu trīs jomas jeb trīs priekšmetus, kurus, pēc analoģijas ar termodinamiku, saucu par trim brīvības pakāpēm: angļu valoda, matemātika un datorzinātne. Jebkura svešvaloda ir svarīga ne tikai kā komunikācijas līdzeklis, bet arī, lai bagātinātu savu skatu uz dzīvi un attīstītu t.s. soft skills. Angļu valoda ir pasaules zinātnes, biznesa un komunikācijas lingua franca, un tai jābūt jaunā cilvēka arsenālā. Matemātika attīsta loģisko un racionālo domāšanu, un, manuprāt, skolēniem ļoti noderētu arī statistikas pamati. Visbeidzot, šodien IT sistēmas zināšanas ir kā rakstītprasme: lai arī ko cilvēks darītu, spēja saprast, ka problēmai varētu būt IT risinājums un to risinājumu izveidot vai atrast, noderēs gan inženierim, gan ārstam, gan māksliniekam.

 

Autore ir Riga Business School Angļu valodas centra un Pre-University programmu vadītāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu