2021_10_D.Kajokas_100.png
Šajā publikācijā — divreiz divbalsīgs dzejnieks, viens no Lietuvas lielākajiem. Liekas — Baltās drānās pirms gandrīz 30 gadiem sarakstījušais Donalds Kajoks (Donaldas Kajokas, 1953) nav gluži tas pats dzejnieks, kas pirms desmit gadiem izdeva Kurlo ēzelīti (par šo krājumu viņš saņēma Baltijas Asamblejas balvu). Un Pēteram Brūverim, kas 10 gadus pēc nāves še piedzīvo kārtējos pirmpublicējumus, ir sava atdzejotāja balss, un Emijai Grigorjevai — sava. Publikāciju sagatavojis Jānis Elsbergs.
No krājuma Baltās drānās (1994)
No cikla Pasaule ir neiespējama
manā sapņu dārzā klusi lija
ēzelītis plūme pirosmani
bērna skatiens lauku lilijas un
tā tad arī visa dzīves māksla bija
1. Nātre
Lai kā es censtos to iegrožot —
atkal un atkal mans skatiens vienaldzīgi
apslīd ap afišu stabu un apstājas pie
nonīkuša auga. Agrāk tā
nebija. Agrāk bija otrādi.
Lūk, viņš aplūko sabraukto
nātri: no tālienes izskatās, itin kā večuks
būtu notupies pie bērna. No tālienes viss
izskatās savādāk. Večuka mēteļa stērbeles slapjas
un netīras — bērniem patīk rudenī dubļi.
Lai kā es centos to iegrožot —
skatiens arī ir cilvēks. Kam tas viss?
Agrāk apsarmojušās lapas
salīdzināju ar dzejoļiem, tagad —
dzejoļus ar lapām. Lūk, arī visa
atšķirība, kuras dēļ vajadzēja nodzīvot
tik, cik nodzīvoju.
