Šogad svinam Latvijas kultūras kanonā iekļautā Aleksandra Čaka (1901—1950) 120. jubileju. Čaku ierasti zinām kā romantisku un huligānisku dzejnieku. Pilsētas, bet varbūt — nomales dzejnieku.1 Čaku joprojām lasa un mīl. Daudzi dzejnieki Čakam rakstījuši īpašus veltījumus. Lai arī traģiskais pēckara politiskais konteksts sakropļoja Čaka personību un viņa uztvere Latvijas sabiedrībā zināmā mērā ir kļuvusi sarežģītāka, arī mūsdienās viņa dzejas valoda un poētiskā brīvība daudziem lasītājiem un dzejniekiem ir mēraukla.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.