Ilustratīvs attēls.
Latvijas 2022. gada budžeta kontekstā ļoti aktuāla ir valsts parāda tēma. Ņemot vērā salīdzinoši zemo Latvijas parādu un izdevīgās aizņēmumu likmes, likumsakarīgi ir nepieciešama diskusija par nepietiekamo līdzekļu piesaisti.
Par tēmas aktualitāti liecina arī Latvijas Bankas septembrī notikušā konference par Ilgtspējīgu ekonomiku pārmaiņu laikos. Konferences laikā amatpersonas komentēja arī to, cik taisnīgi pret tādām valstīm kā Latvija ir tas, ka citas eirozonas valstis ieguldījumiem savā attīstībā aizņēmušās lielākus līdzekļus un to, vai tas neapdraud Eiropas Savienības valstu kohēzijas sasniegšanu.
Nesen ir publicēts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) raksts Parāds nav brālis, kurā ministrs secina, ka lielāks parāds noved pie zemāka labklājības līmeņa. Līdzīgu secinājumu nesen arī ir veicis Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas vietnieks Mortens Hansens. Tomēr tas ir ļoti vienkāršots apgalvojums. Ņemot vērā, ka sabiedrības un lēmumu pieņēmēju maldināšana šajā atbildīgajā laikā varētu atstāt negatīvu ietekmi uz Latviju un tās ilgtspējīgas attīstības perspektīvām, vēlos piedāvāt pārskatu par valsts parādu, atspēkojot bieži minētos argumentus pret aizņemšanos.
