Ilustratīvs attēls.
Šoziem Covid-19 pandēmijas turpinājumu pavadīs energoresursu un izejvielu cenu kāpums, kas palielinās ikdienas izmaksas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
Enerģija klātesoša
Īstermiņā skats uz inflācijas prognozēm nav labs, jo elektrības cenu kritums varbūt notiks, ja ūdens hidroelektrostacijām būs vairāk, taču ne ātri un ievērojami. Situācija mazliet izlīdzināsies, tomēr gāzes krātuves nepildās, un nezinām, kāda būs ziema. Cenas nekritīs tik strauji, kaut arī naftai klimata histērija izraisījusi īstermiņa negatīvu efektu, ko piedzīvojam regulāri. Kamēr naftas cena krīt, ieguvēji nemeklē jaunas iegulas, samazinās naftas un gāzes plūsma, kam seko cenas kāpums. To ietekmē arī naftas ieguvēju valstu organizācija OPEC, arī Krievija pievienojusies šim klubiņam un mēģina cenas regulēt.
Enerģijas cenu īpatsvars mūsu dzīvē samazinās, tomēr tas ir visu laiku klātesošs.
Jo trūcīgāka ir ģimene, jo lielāku daļu viņu budžetā aizņem pārtikas un enerģijas izdevumi. Savukārt bagātie līdz ar enerģijas cenu kāpumu paliek turīgāki. Pēc socālisma sagrūšanas tas, ka cilvēkiem ir radi laukos, kur var iegūt maisiņu kartupeļu vai izaudzēt ko pārtikai, palīdz pārlaist grūtus laikus. Latvijā šis efekts vēl ir, tomēr tas iet mazumā. Tas vairāk sit pa mazturīgajiem, ietekmējot negatīvo efektu kopainā.
Augstākas cenas gaidītas
Šī gada sākumā pasūtītāji lielajiem veikaliem jau pieteica ilgākas lietošanas preces par augstākām cenām – būvmateriālus, sadzīves priekšmetus, vai arī bija jārēķinās, ka tie nebūs nopērkami. Ja izmaksas pieaug, esi spiests meklēt risinājumu. Piemēram, ja jāpabeidz neliels privāts objekts, var plānoto aizvietot ar lētākiem materiāliem vai palielināt izmaksas. Lielos sabiedriskajos objektos tas nav tik vienkārši.
Cenu kāpums pašlaik vērojams visā preču spektrā. Piemēram, silīcija izmaksas pieaugs par 300%, un industrijā strādājošie paredz problēmas ar piegādi un izmaksām tuvākos divus gadus. Sekas jūtamas jauno tehnoloģiju ražošanā, un to vēl pastiprina klimata pārmaiņu prasības. Ja Vācijā elektromašīnas pērk vairākums cilvēku, strauji aug pieprasījums pēc elektroniskajām detaļām ar retajām izejvielām.
Ātri cenu jomā nekas nemainīsies, jo dažādu iemeslu dēļ viss ir sakritis vienā brīdī.
Atmiņā ir inflācijas lēcieni 90.gadu beigās un ap 2008.gadu, tomēr uzskatu, ka nav pamata runāt par strauju kāpumu, jo cilvēki Covid-19 dēļ spiesti vairāk palikt mājās un mainīt tiešo patēriņu. Viņi uzlabo mājokļu, pērk jaunas iekārtas, nevis dodas tūrisma ceļojumos, tērē naudu izklaidei un restorāniem.
Vairāki desmiti procentu
Kad lielākā daļa pasaules būs vakcinējusies, cilvēki daļēji atgriezīsies pie agrākās patēriņa struktūras. Lielā bilde rāda – Rietumu pasaules turīgākā sabiedrības daļa noveco, mainās pirkšanas un pieprasījuma paradumi. Veciem cilvēkiem ir daudz naudas, bet vajag jauno cilvēku palīdzību, un jaunākās paaudzes vairs negrib turpināt agrāko patēriņa dzīvesveidu, bet meklē citus ceļus ar aprites ekononomiku, zaļu dzīvesveidu, resursu taupīšanu utt. Sekas – jo cilvēks turīgāks, jo viņam būs augstāka inflācija, proti, vairāk jāmaksā par pakalpojumiem.
Ilgākā termiņā būs spiediens uz inflāciju, lai atņemtu naudu vecajiem turīgajiem un pārdalītu to jaunajiem, kam jāuzkrāj turība.
Šajā ziemā patēriņa grozs un izmaksas daudziem cilvēkiem kopumā būs krietni augstākas nekā iepriekš. Neņemos prognozēt skaitļus, bet var būt cilvēki, kam izmaksas būs vairākus desmitus procentu lielākas, sevišķi par energoresursiem – gāzi, elektrību. Sociālajai sistēmai problēmas jāidentificē un jāpalīdz ģimenēm pārlaist ziemu. Latvijā nauda ienāk, arī valsts atbalsta ekonomiku, bet tērēšanas iespējas ir stipri mainītas, un tas noņem spiedienu no cenām, jo pieprasījums pārvietojas. Bezdarbs Latvijā dramatiski samazinās, tāpēc jāatbalsta tas, ka cilvēkiem nauda ir jānopelna, nevis jādod pabalstos.
Ģirts Rungainis ir Prudentia partneris un padomes loceklis.
Vairāk par inflācijas tendencēm lasi žurnāla Ir rakstā https://ir.lv/2021/10/06/ziepes-lielas-bet/
