Bērni Kabulas centrā dodas pēc ūdens. Foto: AFP/Scanpix/LETA
Pirms divdesmit gadiem Al Qaeda operatīvie darbinieki uzbruka ASV, kā rezultātā gāja bojā 2974 cilvēki. ASV atbildēja - iebruka Afganistānā, sakāva talibus un vājināja Al Qaeda, novēršot turpmākus uzbrukumus amerikāņu dzimtenei. 20 gadu laikā Afganistānā miljoniem meiteņu un sieviešu tika izglītotas un Afganistānas tautai tika radītas plašākas iespējas.
Tagad talibi atkal ir sagrābuši varu. Pols Millers uzskata Kabulas krišanu par galveno pagrieziena punktu pasaules kārtības sabrukumā. Millers norāda uz citiem atskaites punktiem, tai skaitā uz Irākas okupāciju un 6. janvāra uzbrukumu ASV Kapitolijam. Ir daudzas citas sabrukuma pazīmes laikā, kad funkcionējoša pasaules kārtība ir kritiski nepieciešama, lai risinātu klimata pārmaiņu, pandēmiju un citu globālu draudu problēmu.
Džefrijs Sakss aicināja G7 agrīni atzīt Taliban kā likumīgu valdību apvienojumā ar stratēģiski virzītu attīstības palīdzību, kas Afganistānā veido spējas vairāk nekā baro palīdzības organizācijas vai atbalsta nemierus pret Taliban.
Neatkarīgi no Taliban paustās apņemšanās par iekļaujošu valdību un sieviešu un minoritāšu tiesību ievērošanu, Taliban ir starptautiska teroristu organizācija, kas sagrābusi kontroli pār suverēnu valsts spēku. Talibiem ir jāiegūst leģitimitāte, lai valdītu.
Afgānistānas prezidents Ašrafs Gani nav padevies. Viņš aizbēga no Kabulas, lai izvairītos no asinsizliešanas. Tā rezultātā ASV paspēja evakuēt vairāk nekā 122 000 cilvēku, bet vēl daudzus tūkstošus - citas valstis.
Talibi ir sadarbojušies evakuācijā. Tomēr pagaidu valdība, par kuru Taliban paziņoja 7. septembrī, vispār nav iekļaujoša. Visi nosauktie valdības locekļi ir Taliban. Visi, izņemot trīs, ir puštunu tautības, valdībā nav nevienas sievietes. Taliban sagaida, ka starptautiskā sabiedrība atzīs viņu varu par likumīgu, bet viņi turpina nogalināt bez tiesas sprieduma, brutāli apspiest sieviešu demonstrācijas un neatbild uz aicinājumu risināt sarunas par iekļaujošas valdības izveidi.
Pašlaik šķiet, ka talibi nevēlas un, iespējams, nespēj izpildīt Dohas nolīgumā noteiktās saistības, kā arī turpmākās saistības pret Krieviju, Ķīnu, Apvienoto Karalisti, ASV un citām valstīm.
Šķiet, ka Miks Pompeo un Donalds Tramps uzticējās Taliban un pildīja tādas saistības kā 5000 Taliban kaujinieku atbrīvošana un ASV darbības pārtraukšana pret Taliban. Trampa un talibu vienošanās neuzlika talibiem pienākumu neuzbrukt Afganistānas valdības spēkiem vai pārņemt teritoriju. Līdz Trampa administrācijas beigām talibi kontrolēja 50% Afganistānas, tai skaitā visas galvenās automaģistrāles. ASV gaisa atbalsts Afganistānas valdības spēkiem netika atļauts. No Kabulas tālu izvietoto bāzu atkārtota piegāde bieži bija saistīta ar atmaksāšanu Taliban, kas kontrolēja automaģistrāles. Leģitimitāte, ko talibiem kā dominējošajam spēkam Afganistānā piešķīra Tramps, valdības izslēgšana no sarunām ar ASV pastiprināja Taliban attiecības ar vietējiem līderiem. Ņemot vērā Trampa atziņu, ka Afganistānas nākotne pieder talibiem, daudzi vietējie līderi vai nu padevās, vai pat nomainīja puses, kurās atrasties.
Prezidentam Džo Baidenam bija divas izvēles: 1) liels ASV karaspēka pieplūdums, lai atgūtu virsroku pār talibiem, kas tika zaudēta ar Trampa līgumu; vai 2) sadzīvot ar vienošanos un pēc iespējas ātrāk evakuēt amerikāņus un sabiedrotos.
Tagad starptautiskajai sabiedrībai ir jārisina problēma, ka Taliban ir sagrābis kontroli pār daļēji modernizētu valsti, par ko viņiem nav pārvaldīšanas kompetences. Bez lielas ārējās palīdzības sabrukums un bads apdraud 30 miljonus cilvēku.
Džefrija Saksa aicinājums ātri atzīt Taliban apvienojumā ar lielu stratēģiski virzītu palīdzības programmu nevar darboties. Teroristu grupējums var sagrābt valsti un tikt izglābts ar starpvalstu kopienas palīdzību, neraugoties uz to, ka tas nav pārvaldījis un turpina teroristu darbības.
ASV vairs nav varas pār par Afganistānu. ANO Drošības padomes pilnīga iesaistīšanās ir būtiski svarīga. Taliban izārda valsts struktūras, kas pa pusei darbojās, un gatavojas atgriezt Afganistānu atpakaļ stāvoklī, kas eksistēja Taliban pirmās varas laikā, radot haosu un jaunas terorisma formas. Kā ļaundabīgs audzējs tas var izplesties uz citām neveiksmīgām valstīm. Lai novērstu globālās sistēmas eventuālo sabrukumu, ANO Drošības padomei ir jāķeras pie neveiksmīgās valsts (failed state) problēmu risināšanas Afganistānā, veicot šādus pasākumus:
- Turpināt atzīt prezidentu Gani par Afganistānas valsts vadītāju, līdz Afganistānā tiks izveidota likumīga valdība, kas atbilst Drošības padomes izvirzītajiem nosacījumiem;
- Deklarēt, ka ir jānotiek visu Afganistānas pilsoņu referendumam, lai leģitimizētu Afganistānas valsts valdības pamatu. Ja referendums piešķir Taliban leģitimitāti valdīt, tad arī starptautiskā sabiedrība var atzīt Taliban valdību. Ja referendums parādīs, ka Afganistānas iedzīvotāji dod priekšroku citam valdības veidam, talibiem tad varētu piešķirt lomu, kas ir proporcionāla atbalsta līmenim, kāds atspoguļots tautas balsojumā.
ASV patlaban nav vislabākajā pozīcijā, lai izvirzītu šo jautājumu Drošības padomē. Baltijas valstīm - Igaunijai, Latvijai un Lietuvai - ir bijusi nozīmīga loma Afganistānā. 20 gadu laikā Afganistānā NATO spēkos ir dienējuši aptuveni 3000 Latvijas karavīru. Baltijas valstis kā starpnieces varētu rekomendēt Drošības padomei gan ar NATO, gan ES Komisijas starpniecību, turklāt Igaunija pašlaik ir ANO Drošības padomes locekle.
Prezidents Ašrafs Gani ir atzīts valsts attīstības zinātnieks, kurš ilgus gadus strādāja Pasaulēs Bankā. Viņa grāmata ar līdzautoru Clare Lockhart Fixing Failed States apraksta stratēģiju un politiku, lai risinātu problēmu, ar kuru saskaras pasaule Afganistānā un citās neveiksmīgās valstīs. Šādas valstis var ļoti dārgi izmaksāt globālajai sabiedrībai ar savu terorismu, disfunkciju un palīdzības prasībām. Grāmatā Gani apraksta, kāpēc Afgānistānā ASV varas laikā neizdevās īstenot labu politiku. Gani varētu sniegt norādījumus ANO Drošības padomei, lai izvairītos no problēmām, kas nesekmēja saprātīgu politiku un ļāva talibiem atkal sagrābt varu Afganistānā.
