Romāns Kristus apstājās pie Eboli ir stāsts par cilvēkiem bez mīlestības
Itāļu rakstnieks Karlo Levi (1902—1975) savā atmiņu romānā noārda priekšstatu par gaišu, sarkanbaltzaļu un priecīgu Itāliju, precīzāk, par šīs zemes dienvidu daļu. Viņa tekstā, kas izdots 1945. gadā, tā ir nabadzībā uzrūgušas nenovīdības zeme, saules izkveldēta, melna, tuksnesīgi tukša, Dieva aizmirsta. No pārējās Itālijas atšķelta pasaule. Tur dzīvo zemnieki — nošķirti no valsts, reliģijas un apgaismības —, viņu tuvākie orientieri ir daba un tradīcijas, viņus vieno kopējas ciešanas un paļāvība uz likteni, kuram pretoties ir bezjēdzīgi. Nonācis trimdā Lukānijā (tagad — Bazilikata), Karlo Levi vēlāk kļūst par acīgu «dienvidu jautājuma» atmaskotāju, palīdzot Itālijas un Eiropas sabiedrībai izprast šo reģionu, kur «cilvēki atrodas ārpus vēstures».
