2021_08_Iveta-Simkus_130mm.png
/
pasaule ir bieza migla
kurā katrs triec
savu pārliecību
kā nazi
sarkana debesmala
notek
vīns uz balta galdauta
ievainota dzīvnieka elpa
ir sarkana
tomēr pasaule sadzīst
pati ar savu
miglu
viss ir tik neskaidrs
kā diena
ūdeņi spoguļo debesis
bet slēpj dzelmi
cik daudz samelots
patiesībai
it kā tā būtu
pierunājama
piesēst pie mūsu galdiņa
pavairojama
kā izdales materiāls
ieviešama ar aplikāciju
izsekojama
kā kontaktpersona
viņi ilgojas
pēc dūmakas zilganos
krēslas pagalmos pēc
pēdu izgrauztas taciņas
netīrā sniegā
un kurp tā ved
viņi ilgojas pēc tā
vakara tumsnējā miera kas
izplūst pa vēdlodziņiem
izplatījumā viss
maina krāsu un apveidu
tikai ne to
pēc kā viņi ilgojas
kad mani sakoda čūska
vēl mirkli es pretojos bet
inde tik salda
akmeņi puķes plēsīgi zvēri
teica mirsti eiridīke
lai viņš spēlē
lai dzied pasaulei
