Atvērtām acīm un ausīm

  • Dace Vīgante, Domuzīme
  • 26.08.2021.
  • Domuzīme
2021_08_Dace-Vigante_35.png

2021_08_Dace-Vigante_35.png

Vīrs piebrauc pie mājas. Motors darbojas, ārā neviens nekāpj, vakariņas atdziest. Pievēris acis, kaut ko klausās. «Nē, nu kolosāli!» nodomāju. Jautāju, vai kas jauns par vakcināciju. Nē, viņš atbild, braucot uzgājis «jūtūbā» Bībeli, aizklausījies. Uzmetu skatu grāmatplauktam ar reliģiska satura sējumiem — nē, nav tā, ka, mierinājumu meklējot, tajos bieži ieskatītos. Vairāk ar domu, lai ir pa rokai, kad pienāks kāds tāds brīdis.

Lai gan grāmatu lasīšana mūsmājās ir tikpat pašsaprotama kā ēšana un gulēšana, jāatzīst, man arvien vairāk patīk tas, ka mūsdienu tehnoloģijas nodrošina tekstu pieejamību dažādos informācijas nesējos.

Man pašai no prozas klausīšanās auto vadīšanas laikā pēc kāda atgadījuma gan nācās atteikties. 

Jaunākajā žurnālā

No iekšēja izbrīna

«Jau bērnībā lasīšanu man vajadzēja tā, kā vajag klusumu,» atzīst Agnese Rutkēviča.

Kad mājvārdi sarunājas ar mums

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Proza
  • 26.02.2026.

Trīs dzeguzes paklanoties

Ilustrācija — Petr Kirusha
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Eseja
  • 26.02.2026.

Zelta zobi

Cilvēki nereti uzskata, ka priekšgājēju zelta zobu glabāšana vairos viņu dzimtas, ģimenes spēku un bagātību. Foto — Gunita Rence
  • Proza
  • 26.02.2026.

Ko gan skudras saprot no meteorītiem

Ilustrācija — Linda Muceniece