Velga Krile laikā, kad dzīvoja Rīgā, Kuldīgas ielā. 60. gadi. No Antras Kriles personīgā arhīva
Labot dzeju pēc citu prāta dzejniecei nozīmē savas būtības transformāciju
1966. gadā tiek izdots Velgas Kriles (27.09.1945.—31.07.1991.) pirmais krājums Dzeltenās palodzes. 1991. gadā iznāk Debesu akrobāts, viens no retajiem krājumiem, ko sakārtojusi pati dzejniece. Šogad aprit 30 gadi kopš viņas nāves.
Dzeja Krilei vienmēr ir bijusi viena no viņas būtības svarīgākajām izpausmēm, pat psihiskās slimības uzliesmojumu laikā viņa ir spējusi rakstīt. Tāpēc galvenie mūža atskaites punkti ir dzejoļu krājumi, kuros dzejniece, kas ir noslēgusies sevī, lasītājam parādās kā akrobāts pūļa priekšā. Šī metafora nav nejauša: jo sevišķi 80. un 90. gadu krājumos vientulīgā un nesaprastā akrobāta tēls izklaidē skatītājus. Kriles liriskajam varonim vientulība gan nav nelabvēlīga, drīzāk tā ir situācija sevis izzināšanai un īpašai saiknei ar pasauli.
