Ilustratīvs attēls
Sabiedrībā un īpaši komunikācijas nozarē ir daudz viedokļu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iepirkumu valsts tēla spodrināšanai. Daudziem komunikācijas ekspertiem ir viedoklis par šāda pētījuma nepieciešamību kopumā, taču mana uzmanība vērsta uz ko citu – vai situācijā, kad tūrisma nozare ir iesaldēta un valstī ir lielas nesaskaņas, vispār ir aktuāli domāt un tērēties ārējai komunikācijai un valsts tēlam. Vai nebūtu vērtīgāk investēt līdzekļus, lai sakārtotu savu māju un saimniecību, pirms aicināt kādu ciemos?
Esmu pārsteigta par to, cik daudz antivakseru un cilvēku, kas jūtas aizskarti par valsts komunikāciju, tomēr Latvijā ir. Biju domājusi, ka tādi, kas pretosies vakcinēties, būs pāris procenti. Bet, sākoties valsts komunikācijai par vakcinēšanos, sapratu, ka skaits, kas atteiksies, būs daudz lielāks. Pavisam vienkāršu iemeslu dēļ – nespēja konsekventi, pamatoti, iejūtīgi un empātiski, proaktīvi skaidrot sabiedrībai. Runāt ar cilvēkiem daudz un viņiem saprotami.
Krīzes situācijās, ja pēc noteiktas shēmas nekomunicējam mēs, komunicē neformālie līderi, kas pašlaik arī ir novērojams. Saraustītā komunikācija un informācija, kas pieejama, ir iemesls tam, ka tagad esam sašķelti, sabiedrība ir agresīva un pat dusmīgi cits uz citu. Cilvēki vienmēr nostājas pret to, ko viņi nesaprot un kam neuzticas, tāpēc, jo īpaši krīzes situācijās, skaidrošanai ir milzīga nozīme. Tas ir ceļš, kas ejams arī turpmāk – skaidrot, skaidrot, skaidrot, pamatojot ar zinātniskiem faktiem un datiem.
Vakcinācijas kampaņa - esam vienoti, kad visi jau sašķelti
Lekcijās studentiem daudz stāstu, kā krīzes un risku situācijās reaģēt, kā krīzes vadīt un strādāt tā, lai radītu pēc iespējas mazāk negatīvo reakciju un seku. Lai veidotu vienotu sabiedrību un izpratni, kāpēc nepieciešams visiem vakcinēties, tika pieņemti lēmumi un veidotas situācijas, kas sabiedrību šķeļ - vai tie ir skolotāji, vai dažādi pakalpojumu sniedzēji, neatkarīgi no nozares, daudziem nācās izvēlēties, kā strādāt un vai vispār strādāt. Sākās masveida kampaņas un kustības par to, ka katrs klients ir būtisks – vakcinējies vai nē.
Kad vairākums savu nostāju jau bija pauduši un ieņēmuši krasi agresīvu pozīciju, mūsu televīzijas ekrānos parādījās klips ar dažādu profesiju, vecuma un interešu cilvēkiem, kas visi aicina vakcinēties, lai kopā mēs būtu stiprāki un šo krīzi pārvarētu. Vēstījumi ir pareizi un arī ideja laba, tikai šādai kampaņai bija jābūt pirmajai. Nu jau sabiedrība ir nokaitēta un šīs ziņas tiek uztvertas ar sarkasmu un ironiju. Es teiktu, ka klipi nāk gaismas gadus par vēlu.
Vai mūs glābs tūristi vai tomēr paši glābsimies?
Lai gan šķietami ir sajūta, ka viss ir slikti, komunikācijas teorijas vēsta, ka arī šādās situācijas vēl ir iespēja vērst par labu kaut kripatiņu to negatīvo sajūtu, kas lielai daļai sabiedrības ir pret valdību.
Jautāsiet - kā? Pavisam vienkārši – pārdomājot savu komunikāciju, esot daudz atvērtākiem, empātiskākiem, piezemētākiem, vienkāršākiem, daudz biežāk un vairāk skaidrojot. Nebaidīties iziet ielās un runāt ar cilvēkiem tik ilgi un tik daudz, līdz viņu prāti kļūs mierīgāki. Es, protams, nedaudz pārspīlēju, bet tas, ko cenšos ilustrēt, ir nepieciešamība pēc komunikācijas, kas nav no augstiem plauktiem, bet ir saprotama ikvienam. Tam nepieciešami līdzekļi un resursi, uz mirkli jāapstājas, pirms skriet tālāk. Noteikti nepalīdzēs tūristu kampaņas Latvijas sabiedrībai būt vienotākai, bet gan kampaņas un komunikācija, kas ir empātiska un tuva katram Latvijas iedzīvotājam. Akcijas un loterijas tik nopietnā situācijā nevairo sabiedrības uzticību tam, ka vakcinācija ir svarīgs aspekts veselībai un dzīvībai.
