Skolas – sabiedrības uzticības līderi ar neizmantotu potenciālu

Ilustratīvs attēls
Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja
Print Friendly, PDF & Email

Šovasar pastiprināti domājam un runājam par atgriešanos skolās septembrī klātienē. Pēdējā gada laikā izglītības procesā ienākušas daudzas inovācijas un arī nākotnē jāraugās elastīgi. Pedagogiem, vecākiem un bērniem arvien biežāk būs jādarbojas nestandarta situācijās, tāpēc jādomā arī par sadarbības stiprināšanu starp skolu un ģimeni, lai visas iesaistītās puses rīkotos atbildīgi un zinoši. Saskaņā ar pētījuma datiem, sabiedrības uzticība skolām ir ļoti augsta un šis potenciāls ir jāizmanto, lai kopīgi uzlabotu arī izglītības vidi un kvalitāti. Uzticēšanos veicina informētība, tāpēc izšķirīga nozīme ir savstarpējai komunikācijai.

Paaudžu atšķirību ietekme

Vecāku un pedagogu komunikācijā būtiska loma ir paaudžu atšķirībām – vidējais pedagogu vecums joprojām saglabājas salīdzinoši augsts, daļa jauno vecāku pārstāv pavisam citu paaudzi. Ne viens vien paaudžu pētnieks ir atzinis, ka dažādu vecumu cilvēki dod priekšroku dažādiem komunikācijas veidiem – kamēr vieni labprāt tiekas un runā klātienē, citi izvēlas rakstiskas saziņas formas, piemēram, dažādas platformas. Savstarpējā komunikācijā būtu jāatrod veids, kā vienam otru sadzirdēt.

Jautājumu par vecāku un pedagogu sadarbību skatījām biedrības lielajā kopsapulcē un, liekot kopā mūsu biedru idejas un viedokļus, secinājām, ka skolas un skolotāji pašlaik nepietiekami izmanto lielo uzticības potenciālu. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati liecina, ka visaugstākais uzticības reitings Latvijā ir tieši izglītības iestādēm (skolām, augstskolām). Aizvadītajā gadā tām uzticējās 71% aptaujāto. Nevienai citai institūcijai Latvijā nav tik augsts uzticības reitings, turklāt izglītības iestādes ir uzticības līderi jau četrus gadus pēc kārtas.

Komunikācija ne tikai problēmsituācijās

Pedagogiem un īpaši skolu vadībai ir jāizmanto šis potenciāls, lai vecāki varētu kļūt par pilntiesīgiem sadarbības partneriem. Viens no instrumentiem, kā uzlabot sadarbību, ir komunikācijas stratēģija katrā skolā –  sistēma, kā veiksmīgāk komunicēt par dažādām tēmām un jautājumiem. Ja līdz šim nereti bija pierasts, ka skolotājs zvana vecākiem tikai tad, ja radusies kāda problēma, nākotnē aicinātu pedagogus biežāk dalīties arī ar labajām ziņām. Svarīga ir abpusēja atbildība par bērnu izglītību. Skolotāji ir atbildīgi par informācijas nodrošināšanu, savukārt vecāki – par to, lai iepazītos ar sniegto informāciju. Pastāv arī jautājums par autoritātēm, jo nereti vecākiem ir bail no skolotāja vai otrādi – skolotājam ir bail no vecākiem. Bailes noteikti var samazināt, ievērojot noteiktus komunikācijas principus, kas ietver regularitāti, cieņu u.c. Tāpat pagaidām vēl pārāk maz skolu, veidojot savas organizācijas vīziju, mērķus, darba plānus, izmanto vecāku potenciālu. Skolu padomes nereti ir formālas, nevis pēc būtības veidotas un pastāvošas.

Cienīt pedagogu brīvo laiku

Aizvadītais gads un attālinātās mācības parādīja, ka arī skolotāji komunikācijas ziņā ir ļoti neaizsargāti. Pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ daļai ģimeņu mainījās izpratne par komunikāciju dažādos diennakts laikos, un pedagogi nereti saņēma ziņas vai zvanus no skolēniem arī vēlu vakarā vai brīvdienās. Lai cienītu visu iesaistīto pušu personisko telpu un laiku, skolās būtu vērtīgi izstrādāt komunikācijas noteikumus, piemēram, par ieteicamajiem saziņas laikiem un formātiem, par personas datu, piemēram, skolotāja privātā tālruņa numura (ne)izplatīšanu, kopējās informācijas (klases jaunumu) ievietošanu dažādās platformās u.tml. Ir skolas, kurās skolotāji saziņai ar vecākiem nedrīkst izmantot personīgo tālruni un nedrīkst arī uzturēt draudzības saites sociālajos tīklos. Tas ir veids, kā nošķirt darbu no privātās dzīves, neizdegt un nenest darbu uz mājām. Patiesībā šādi noteikumi būtu vērtīgi ne tikai skolās, bet ikvienā organizācijā. Kā vienu no veiksmīgākajiem rīkiem komunikācijas īstenošanai kolēģi minēja platformu ClassDojo, kas savieno skolotājus, skolēnus un viņu ģimenes, izmantojot saziņas iespējas, piemēram, fotoattēlus un videoklipus no skolas ikdienas dzīves.

Lai sekmētu vecāku iesaisti un uzticēšanos, lieti noder arī detalizēti skaidrojumi, ko skolēni apgūst vienā vai otrā priekšmetā, kādi ir sasniedzami mērķi u.tml. Tas palīdzētu ģimenēm izprast, cik būtiski ir regulāri stundu apmeklējumi un ko skolēns var zaudēt, izlaižot nodarbības. Tāpat būtiski ir sniegt skaidrojumu par vērtējumiem, izklāstot, ko nozīmē viena vai otra atzīme. Šie jautājumi ir ietverti arī jaunajā izglītības saturā, ko šoruden turpināsim ieviest visā valstī.

Kopīgi pasākumi, kas izglīto un saliedē

Lai mazinātu stresu vai nedrošību savstarpējā komunikācijā, skolu vadība varētu vairāk rīkot kopīgas nodarbības (seminārus, lekcijas) skolotājiem un vecākiem, nodrošinot starppaaudžu mācīšanos. Šādi piemēri Latvijas izglītības vidē jau ir atrodami, turklāt, ar ļoti labiem rezultātiem. Mēs visi varam iesaistīties kopīgo mērķu sasniegšanā, proti, arī vecāki var līdzdarboties mācību procesā. Dažādu skolu pieredze liecina, ka vecāki veiksmīgi var novadīt stundas, iepazīstinot ar savu profesiju vai pārstāvētās nozares aizkulisēm, piedāvāt mācību ekskursiju uzņēmumā, kurā strādā u.tml. Uzticību var sekmēt arī ar nodarbībām, kuras bērni vada vecākiem, vai skolēns un viņa ģimene – citiem klases biedriem un viņu vecākiem. Attālināto mācību laikā bija kontraversiālas izjūtas – vieni slavēja skolotājus un viņu profesionalitāti, citi – nevarēja sadzīvot ar to, ka skola bija ienākusi mājās un vecākiem bija jākļūst par skolotājiem. Sarunas un kopīgi pasākumi noteikti vairos savstarpējo uzticēšanos.

Turklāt sadarbībai nav jāierobežojas tikai ar mācību stundām – tā var tikt realizēta arī ārpusstundu plānos. Kopīgos koncertos (skolēniem un vecākiem), ekskursijās vai, piemēram, apvienotajā vecāku, skolēnu un skolotāju korī. Tas, ar kādiem instrumentiem un cik lielā mērā vecāki tiek iesaistīti skolas dzīvē, ir katras skolas brīva izvēle, tomēr regulārai sadarbībai ir jābūt – tā veicina abpusēju izpratni – gan vecākiem par skolotāju darbu, gan otrādi. Skola var kļūt ne tikai par izglītības iestādi, bet gan par kopienas centru. Biedrība šo jautājumu nākotnē skatīs vēl detalizētāk, minot gan dažādus sadarbības piemērus, gan aicinot nozares politikas veidotājus iesaistīties.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu