Dīzeļdzinēju loma kravas pārvadājumos līdz 2030. gadam un pēc tam

  • Ričards Andersons, "CrossChem" valdes priekšsēdētājs
  • 05.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Eiropas Savienība (ES) šovasar publiskojusi vēl vērienīgākus plānus cīņai pret klimata pārmaiņām (Fit for 55 jeb Piemēroti 55), lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 55%. Jaunie plāni izvirza stingrākus CO2 emisiju standartus vieglajām automašīnām un furgoniem, kamēr uz smagās kravas transportu attiecas iepriekš nospraustais mērķis emisiju samazināšanā par 30% līdz 2030. gadam. Eiropas zaļais kurss rada lielu spiedienu transporta nozarei, taču joprojām nav skaidrs, kā tiks darbinātas rītdienas bezizmešu kravas automašīnas.

Smagās kravas automašīnas ir galvenais kravu pārvadājumu veids Eiropā un rada apmēram vienu trešdaļu pasaules enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē. Tāpēc dienu no dienas zaļā kursa nospraustie mērķi kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu smagā transporta ražotājiem un uzņēmumiem, kuri izveidojuši spēcīgas piegāžu ķēdes un ir atkarīgi no preču un izejvielu pārvadājumiem.

Autotransporta sakārtošanas problēma eksponenciāli pieaug tādā kravu transporta segmentā, kam raksturīga augsta transportlīdzekļa masa savienojumā ar lielām braukšanas distancēm.

Visā pasaulē šobrīd tiek strādāts pie alternatīvām tehnoloģijām, kas varētu samazināt kravas transporta radīto ietekmi uz vidi, taču pašlaik šīm tehnoloģijām ir augstas izmaksas, mazs kalpošanas laiks un trūkstoša uzpildes infrastruktūra. Nozare ir ļoti pacietīga, taču emisiju daudzums ir jākontrolē jau tagad.

Dīzeļdzinēju tehnoloģiskie risinājumi pēdējo gadu laikā ir krietni attīstījušies, lai ierobežotu gaisa piesārņojumu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu radīto vides piesārņojumu. Mūsdienīgi dīzeļdzinēji ar emisiju kontroles sistēmām apvieno ievērojamu degvielas ekonomiju un gandrīz nulles slāpekļa oksīda (NOx) emisiju, padarot tos par vienu no ekonomiski izdevīgākajiem transporta radīto emisiju samazināšanas risinājumiem laikā, kamēr alternatīvās tehnoloģijas kravas transportam ir tikai izstrādes stadijā. Ārpus Eiropas un mazattīstības valstīs dīzeļdzinēju ar emisiju kontroles sistēmām loma tā ekonomiskā izdevīguma un gaisa piesārņojuma ierobežošanā tiek paredzēta vēl  ilgāka.

Selektīvā katalītiskā reducēšanas sistēma (SCR, no angļu val. Selective Catalytic Reduction) pašlaik tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām emisiju kontroles sistēmām, lai izpildītu emisiju standartus un prasības, kā arī lai novērstu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Sākotnēji SCR sistēmas tika izmantotas tikai stacionārās elektrostacijās un rūpnieciskās iekārtās, bet tagad tās plaši izmanto arī dīzeļdzinējos, sākot ar smagajām kravas automašīnām, vieglajām automašīnām un beidzot ar lokomotīvēm un kuģiem. SCR darbina dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue®, kas būtiski samazina automašīnu izplūdes gāzu kaitīgo izmešu nokļūšanu vidē, neitralizējot apmēram 98% no dīzeļdzinēja radītajiem NOx nekaitīgā slāpeklī un ūdens tvaikos.

CrossChem savā darbības laikā kopš 2007. gada ir saražojis vairāk nekā miljardu AdBlue® litru. Iestājoties par ilgtspējīgas transporta nozares attīstību, esam aprēķinājuši, ka mūsu ražotais izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue® neitralizē 195 gramus NOx uz 100 km - tādējādi kopumā esam palīdzējuši neitralizēt 390 tūkstošus tonnu slāpekļa oksīdu visā pasaulē, atbalstot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, kamēr citas, ekonomiski izdevīgas degvielas alternatīvas kravas transportam ir mazattīstītas.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Viedoklis Māris Graudiņš

Kāpēc Latvijas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas armiju?

Kaut mūsu plašsaziņas līdzekļiem un pat aizsardzības ministriem tas acīmredzot ir palicis nepamanīts, Latvijas pilsoņi jau sen ir izteikuši nozīmīgu atbalstu spēcīgiem starptautiskajiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, t.s. "Eiropas armijai".

Viedoklis Juris Beikmanis

Kad birokrātija stāv ceļā dzīvībai

Gadījums ar retas slimības pacientu, kurš lūdz valsts augstāko amatpersonu palīdzību izdzīvot, nav tikai personīga traģēdija, bet gan viens no vairākiem gadījumiem, bērnus ieskaitot, kas kopumā atklāj nopietnas sistēmiskas problēmas Latvijas veselības aprūpē.

Jaunākajā žurnālā