Dīzeļdzinēju loma kravas pārvadājumos līdz 2030. gadam un pēc tam

  • Ričards Andersons, "CrossChem" valdes priekšsēdētājs
  • 05.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Eiropas Savienība (ES) šovasar publiskojusi vēl vērienīgākus plānus cīņai pret klimata pārmaiņām (Fit for 55 jeb Piemēroti 55), lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 55%. Jaunie plāni izvirza stingrākus CO2 emisiju standartus vieglajām automašīnām un furgoniem, kamēr uz smagās kravas transportu attiecas iepriekš nospraustais mērķis emisiju samazināšanā par 30% līdz 2030. gadam. Eiropas zaļais kurss rada lielu spiedienu transporta nozarei, taču joprojām nav skaidrs, kā tiks darbinātas rītdienas bezizmešu kravas automašīnas.

Smagās kravas automašīnas ir galvenais kravu pārvadājumu veids Eiropā un rada apmēram vienu trešdaļu pasaules enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē. Tāpēc dienu no dienas zaļā kursa nospraustie mērķi kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu smagā transporta ražotājiem un uzņēmumiem, kuri izveidojuši spēcīgas piegāžu ķēdes un ir atkarīgi no preču un izejvielu pārvadājumiem.

Autotransporta sakārtošanas problēma eksponenciāli pieaug tādā kravu transporta segmentā, kam raksturīga augsta transportlīdzekļa masa savienojumā ar lielām braukšanas distancēm.

Visā pasaulē šobrīd tiek strādāts pie alternatīvām tehnoloģijām, kas varētu samazināt kravas transporta radīto ietekmi uz vidi, taču pašlaik šīm tehnoloģijām ir augstas izmaksas, mazs kalpošanas laiks un trūkstoša uzpildes infrastruktūra. Nozare ir ļoti pacietīga, taču emisiju daudzums ir jākontrolē jau tagad.

Dīzeļdzinēju tehnoloģiskie risinājumi pēdējo gadu laikā ir krietni attīstījušies, lai ierobežotu gaisa piesārņojumu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu radīto vides piesārņojumu. Mūsdienīgi dīzeļdzinēji ar emisiju kontroles sistēmām apvieno ievērojamu degvielas ekonomiju un gandrīz nulles slāpekļa oksīda (NOx) emisiju, padarot tos par vienu no ekonomiski izdevīgākajiem transporta radīto emisiju samazināšanas risinājumiem laikā, kamēr alternatīvās tehnoloģijas kravas transportam ir tikai izstrādes stadijā. Ārpus Eiropas un mazattīstības valstīs dīzeļdzinēju ar emisiju kontroles sistēmām loma tā ekonomiskā izdevīguma un gaisa piesārņojuma ierobežošanā tiek paredzēta vēl  ilgāka.

Selektīvā katalītiskā reducēšanas sistēma (SCR, no angļu val. Selective Catalytic Reduction) pašlaik tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām emisiju kontroles sistēmām, lai izpildītu emisiju standartus un prasības, kā arī lai novērstu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Sākotnēji SCR sistēmas tika izmantotas tikai stacionārās elektrostacijās un rūpnieciskās iekārtās, bet tagad tās plaši izmanto arī dīzeļdzinējos, sākot ar smagajām kravas automašīnām, vieglajām automašīnām un beidzot ar lokomotīvēm un kuģiem. SCR darbina dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue®, kas būtiski samazina automašīnu izplūdes gāzu kaitīgo izmešu nokļūšanu vidē, neitralizējot apmēram 98% no dīzeļdzinēja radītajiem NOx nekaitīgā slāpeklī un ūdens tvaikos.

CrossChem savā darbības laikā kopš 2007. gada ir saražojis vairāk nekā miljardu AdBlue® litru. Iestājoties par ilgtspējīgas transporta nozares attīstību, esam aprēķinājuši, ka mūsu ražotais izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue® neitralizē 195 gramus NOx uz 100 km - tādējādi kopumā esam palīdzējuši neitralizēt 390 tūkstošus tonnu slāpekļa oksīdu visā pasaulē, atbalstot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, kamēr citas, ekonomiski izdevīgas degvielas alternatīvas kravas transportam ir mazattīstītas.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā