Dalos pieredzē: kā izsisties pārtikas un vienreizlietojamo trauku biznesā

Jaunās uzņēmējas: Agnese Aizpuriete, Paula Stradiņa un Anete Marta Bukovska. Foto — Kristīne Madjare
Alise Zita Zeidaka

Re-Grain

Īsumā. 2020. gada rudenī Madonas Valsts ģimnāzijā dibināts skolēnu mācību uzņēmums, kas no rudzu miltiem ražo apēdamus vienreizlietojamos šķīvjus. Mērķis. Iesaistīties dabas aizsardzībā un aicināt arī citus to darīt. Skaistākais. «Apziņa, ka mūsu darbs tiek novērtēts.» Grūtākais. «Nepadoties, kad ir bezspēks, bet turpināt virzīties uz priekšu.»

Mentore Ieva Treija.
Foto — Kristīne Madjare

Gemoss

Īsumā. 1993. gadā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar bāru un restorānu aprīkojuma un iekārtu, kā arī maizes un konditorejas izejvielu tirdzniecību, trauku un pasākumu inventāra nomu, riekstu un žāvētu augļu importu un to fasēšanu mazumtirdzniecības iepakojumos. Mērķis. Jēgpilna uzņēmējdarbība, kuras peļņas rādītāji var nodrošināt izaugsmi, ievērojot vides un cilvēka faktoru. Skaistākais. «Radošie mirkļi, kurus izdodas īstenot dzīvē.» Grūtākais. «Būt vienmēr līmenī, spēt mainīties, pielāgoties noteikumiem.»

 

Pērn septembrī Madonas Valsts ģimnāzijas skolnieces Agnese Aizpuriete, Paula Stradiņa un Anete Marta Bukovska nolēma — jādibina skolēnu mācību uzņēmums. «Sākām domāt par to, ka gribam palīdzēt samazināt dabas piesārņojumu,» stāsta Paula. Tā meitenes nonāca pie jautājuma: kāpēc gan šķīvi nevarētu apēst? Pēc dažādu iespējamo risinājumu izpētes oktobrī tapa ar rokām gatavoti rudzu šķīvji un skolēnu mācību uzņēmums Re-Grain.

Produkts cilvēkus interesē, taču pie tā, ka vienreizlietojamo trauku piknika laikā varētu notiesāt līdz ar maltīti, sabiedrībai vēl jāpierod, saka uzņēmējas. Bet, pat ja šķīvis paliek neapēsts, tas tik un tā ir dabai draudzīgs un lieliski sadalās, piemēram, kompostā.

Veiksmīgi pierādījis sevi Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu konkurencē Junior Achievement Latvia programmā, jūlija vidū Re-Grain mūsu valsti pārstāvēja visas Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu konkursā. Arī nākotnē jaunās uzņēmējas plāno tikpat nopietni turpināt un neapstāties pie skolēnu uzņēmuma vien. «Primārais mērķis ir kaut drusciņ ietekmēt plastmasas samazināšanu. Mūsu nākotnes vīzija — būt uzņēmumam, kas domā par dabu. Ne tikai ražojot ekoloģisku produkciju, bet arī nodarbojoties ar ilgtspējīgu uzņēmējdarbību,» saka Agnese. Meitenes plāno iekarot ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu tirgu, un ar interesi lūkojas Skandināvijas virzienā.

Padomu lūdzam Gemosa īpašniecei Ievai Treijai. 

Kā sākās jūsu uzņēmums? Kāds ir tā stāsts?
Uzņēmumu dibinājām 1993. gadā. Tolaik mums bija sadarbības partneris no Vācijas, kuram mēs veidojām dažādus kontaktus. Reiz šis kungs apmeklēja šokolādes fabriku Laima, runāja par kakao pupiņu piegādēm, bet mēs ar dzīvesbiedru Laimas tā laika direktoram pajautājām: kas vēl jūs interesē? Viņš teica, ka grasoties ražot Bounty līdzīgu produktu, vajag kokosriekstu skaidiņas.

Braucām uz Vāciju iegādāties mašīnu un vācu kungam paņēmām Hamburgas ostā kakao pupiņu paraugus. Bet cilvēkam ostā arī pajautājām: vai jūs zināt kādu, kurš nodarbojas ar kokosriekstu skaidiņām?

Devāmies uz iedoto adresi, un tur mūs ļoti ieinteresēti sagaidīja vīrs un sieva, kas strādā par pārtikas izejvielu aģentiem. Pasūtījām divas tonnas skaidiņu, ielikām savā garāžā un zvanījām Laimai — kad skaidiņas vajag? Bet nekas tik ātri nenotiek!

Kāds bija starta kapitāls?
Ļoti neliels. Manas vecmāmiņas māsa no Amerikas mūsu ģimenei sava mūža beigās atsūtīja 8—10 tūkstošus ASV dolāru. Ar to mēs nebūtu varējuši sākt uzņēmumu un sasniegt tādu rezultātu, ja tā vācu ģimene ar kokosriekstu skaidiņām nebūtu kļuvuši par mūsu draugiem un partneriem. Banku procenti tajā laikā bija ļoti augsti.  Pāris no Vācijas atvēra mums kredītlīniju par 300 000 doičmarku. Tā nebija viņu nauda. Viņi bankā ņēma kredītu, lai varētu mums nodrošināt šo biznesu. 

Kā panācāt tādu uzticību?
Droši vien pierādījām ar savu dzīvesveidu — pirmo nopelnīto naudu ieguldījām biznesā.

Cik ilgs laiks pagāja, līdz uzņēmums sāka nest peļņu?
Mums visu laiku bija peļņa, tikai maziņa. Lielāku peļņu atceros pēc trešā gada. Ražošanā ir ļoti daudz jāiegulda un pelnīšana sākas vēlāk, turpretim tirdzniecībā peļņa var sākties daudz agrāk. Taču ir vajadzīgs liels kapitāls, ko likt lietā.

Kā grūtos brīžos atrodat motivāciju darboties biznesā?
Brīžu, kad neko vairs negribu darīt, nav bijis. Laikam emocionāli māku notver mirkli, līdz kuram nedrīkst nonākt. Jau brīdi, pirms ir ļoti slikti un grūti, jāmeklē varianti, ko varētu darīt — attīstīt kādu hobiju, aizbraukt ceļojumā vai, tieši pretēji, saņemt spēkus un kaut ko atrisināt.

Kas ir tas uzņēmēja gēns? Trakums, drosme, liela dūša. Kas vēl?
Jābūt lielai enerģijai un tādam neatkarīgam faktoram kā veiksme. Man tā ir bijusi. Varbūt tāpēc, ka esmu radījusi apstākļus, kur tai rasties. Vēl — nepieciešams neapstāties. Nevari iedomāties: tagad man pietiek! Līdzko izdomā, ka vairāk neaugsi, viss apstājas.

Vai Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu?
Man septiņus gadus ir uzņēmums arī Igaunijā — daudzi mūsu piegādātāji, redzot lielo veiksmi Latvijā, lūdza, lai atveram tādu pašu kompāniju arī tur.  No birokrātijas un menedžmenta puses Igaunija mums ir riktīgu soli priekšā. Ir daudz vieglāka komunikācija ar iestādēm. Liekas — uzņēmējs tur tiek vairāk cienīts un mīlēts nekā Latvijā. 

Tomēr man ir liels patriotisms. Nekad nepārnestu biznesu uz citurieni un arī jums neiesaku. Man liekas — ir jābūt unikālam autentiskumam. Jūsu produkts Latvijai tāds ir. Vispirms tas ir jāiemīl šeit, tad var domāt par eksportu. Uzreiz uz Skandināviju neskrieniet! 

Kā jauniem uzņēmējiem atrast sadarbības partnerus un nodibināt kontaktus?
Jābrauc uz izstādēm. Sadarbojieties ar LIAA un prezentējiet sevi! Tas ir ļoti klasisks variants. 

Jūsu vietā es vēl arī izpētītu potenciālās kompānijas, kurām jūsu produkts varētu būt interesants, un sāktu saraksti, piedāvājot paraugus. Šis mehānisms ir salīdzinoši vienkāršāks — to var darīt attālināti, un tas ir daudz lētāk.

Kas ir būtiski izplatītājiem, izvēloties ražotājus un piegādātājus?
Produkts, tā iepakojums un ideja. Idejai jābūt ļoti skaidri nolasāmai. Produktam no A līdz Z ir pašam jārunā par sevi. Ja tas nepatiks, jūs neko nevarēsit izdarīt. Turklāt jums ir tikai viena iespēja, lai radītu labu pirmo iespaidu par sevi un produktu. Neviens negaidīs! Protams, svarīgs aspekts ir arī cena.

Kā pandēmija ietekmējusi jūsu uzņēmumu?
Pateicoties Covid-19, ātri attīstījām savu internetveikalu. Lai arī mums jau iepriekš bija ļoti daudz izdarīts, tas bija liels grūdiens. Tagad redzam, ka cilvēki atgriežas pie iepriekšējās dzīves. Interneta veikala apgrozījums šobrīd ir samazinājies, bet veikalu — palielinājies. 

Kā jūsu darbību ietekmē tas, ka vairs nevar iepirkt vienreizlietojamos plastmasas traukus?
Par laimi, tas jau bija zināms un nenotika vienā dienā. Ar šķīvjiem un salmiņiem nav nekādu problēmu — jau sen ir pieejami papīra. Daudziem gan nepatīk koka galda piederumi. Ir sadārdzinājums, bet jāsaprot — šādā veidā nebojājam planētu. 

Daži klienti tagad lielos daudzumos iepērk tieši plastmasas traukus, lai vēl kādu laiku varētu pavilkt garumā sava produkta cenu sadārdzināšanu. Loģiski, ka patērētājs beigās maksās dažus procentus dārgāk.

Vai jūsu sortimentā ir arī ēdamie trauki? Kā cilvēkiem tie patīk?
Mums ir jūsu tiešais konkurents no Polijas uzņēmuma Biotrem, kas ražo traukus no klijām. Es vienmēr visu jauno uzņemu azartiski, bet pircējs pagaidām par to nebalso. Šie trauki skaitās ēdami, bet nav garšīgi. Šajos traukos reiz lepni pasniedzu zupu, un visi sēdēja pie slapja galda. Šķidrus ēdienus nevienā no šāda veida traukiem pagaidām vēl nevar pasniegt. Kas to pirmais atrisinās, tas būs bagāts.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2021

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu