Gleznotājs, mākslas vēsturnieks un Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis savu astoņdesmito jubileju svin tieši šodien. Intervijā žurnālam Ir viņš atklāj laimīgas dzīves formulu – “neesmu mūžā atļāvies nevienu bezjēdzīgi pavadītu dienu. Tā ir laimes atslēga”. Lancmanis sarunā skaidro arī savu attieksmi pret politiku, antivakseru kustību un mūsdienu mākslu.

Lancmanim nav bijis jautājuma, vai vakcinēties pret Covid-19. Viņš to jau ir izdarījis viens no pirmajiem. Par cilvēkiem, kas aicina nevakcinēties, Lancmanis teic: “Dzīvojot šajā civilizācijas posmā pie noteiktas zinātnes un medicīnas attīstības, vakcinācija ir saprātīgākais instruments cīņā pret vīrusu. Mani sarūgtina antivakseru kustība — grūti izskaidrojama nostāja gandrīz pusē sabiedrības. Mani ne tik daudz biedē vīrusa izplatība, jo pandēmijas nāk un iet. Biedē secinājums, ka puse no man apkārt esošajiem cilvēkiem dzīvo pārliecībā, ka valdība tikai nemitīgi melo, ārstiem un zinātniekiem nevar uzticēties.”

Viņš sarūgtināts atgādina, ka šie cilvēki “nez kāpēc līdz šim saņēmuši valsts maksātas pensijas, atvaļinājuma naudas vai pabalstus”, bet neuzticas valstij. “Tas neiet kopā! Šis vakcinācijas jautājums daļai sabiedrības ir iespēja pateikt «nē»! Mini hibrīdrevolūcija — es jums neticu, jūs mani nepiespiedīsiet! Antivakserisma revolūcija pamazām līdzinās fanātiski sektantiskai pārliecībai. Šie cilvēki tic mitoloģijai, nevis zinātnei,” saka Lancmanis.

Lancmanim ir savs vērtējums arī par politiķiem, kuri atbalsta nevakcinēšanos: “Pats sliktākais mūsdienu Latvijas politikā ir tas, ka opozīcija nekad neatzīs, ka pozīcija jeb valdošās partijas rīkojušās pareizi, arī tad, kad skaidri redzams, ka tas bijis pareizi. Ja opozīcija var izmantot pandēmijas un vakcinācijas jautājumu, lai krātu sev nākotnē elektorātu, tas ir nekrietni. Mūsu opozīcija uzstājas kā antivakseru piekritēji. Tas ir politikas galējais amorālisms. Varu tikai apbrīnot valstu premjerus, arī mūsu premjeru, ka viņi spēj paciest šo politisko gadatirgu, kurā profesionālisms un kopējais labums ne vienmēr ir vadošie kritēriji.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.