29. jūlijā gleznotājs, mākslas vēsturnieks un Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis savu astoņdesmito jubileju svin ar apziņu, ka ir laimīgs. Mūsdienās tā ir reta greznība
Šampanieša strūklaku nebūs, bet vīna gan būšot daudz, jo Lancmaņa kungs mīl gan dzīvi, gan vīnu. Visu mūžu veltījis Rundāles pils atjaunošanai, viņš arī šoreiz vēlas tai atkal ko dot — divas savas gleznas pils muzeja kolekcijai par Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās tēmu. Zīmīgi, ka gleznās Jēzus, Jūdas un apustuļu prototipi ir Rundāles pils darbinieki. Piemēram, Jūda ir pils elektriķis. Apustuļi — restauratori un dārza galvenais traktorists. Sevi Lancmaņa kungs iegleznojis kā vienu no garāmgājējiem Golgātas kalnā.
Arī Rundāles pils augšāmcelšanās bija iespējama, tikai pateicoties cilvēkiem, kuri nesavtīgi tās labā strādājuši kā apustuļi. Pirmais pils direktors Laimonis Liepa, Lancmaņa kundze Ieva Lancmane, māsa Lauma Lancmane un daudzi citi darbinieki, kuru vārdus varbūt nekad neapvīs vēstures slavas vainagi. Bet pils stāvēs mūžam kā piemineklis cilvēku ticībai neiespējamam sapnim.
Pats Lancmaņa kungs tikai tagad spēj uz savu mūža darbu paraudzīties no malas un cer, ka viņa gars Rundāles pilī nespokosies. Viņš katru dienu seko jaunumiem vadošajos pasaules ziņu kanālos, pārdzīvo par antivakseru kustību un prognozē Latvijas piļu un muižu tālāko likteni.
Pēdējo mēnešu laikā esat daudz intervēts, bet vienmēr liedzaties stāstīt par savas jubilejas svinībām — sak, es jau nezinu, vai svinēšu, kā svinēšu…
Dzimšanas dienā atvēršu savas monogrāfijas Rundāles pils. Vēsture trešo grāmatu un pils muzejam dāvināšu divas savas gleznas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.