Noslēguma riņķa deja tirgus laukumā. Foto — Krista Burāne.
Vēsture nepāriet — to pierāda Mārtiņa Eihes Rēzeknē uzvestā mistērija Mans kaimiņš ebrejs. Izrāde, kura jāredz
Mistērija ir tāds viduslaikos dzimis teātra žanrs: pilsētas amatnieki — katra cunfte noteiktā tirgus laukuma vietā — uzbūvē kādu dekorāciju un uz riņķi spēlē savu epizodi no Svētajiem rakstiem, mocekļu dzīvesstāstiem vai vēsturiskām hronikām. Kamēr skatītāji klejo no vienas grupiņas pie otras un paši veido savus rakstus, stāstus un vēsturi. Nav ne jausmas, vai režisors un tagad arī Rēzeknes teātra Joriks vadītājs Mārtiņš Eihe mistēriju kā uzveduma karkasu izvēlējies apzināti, taču iznākums ir pārliecinošs.
Mistērija, no vienas puses, ir līksma un uzjautrinoša, bet palaikam biedējoša spēle. No otras puses, tā ir arī vistiešākais atgādinājums par cilvēku kā sīku putekli lielajā Radītāja izdomātajā pasaules ainā, kurā viss ir tepat un tagad — tie, kas ir, tie, kas bija, tie, kas būs reiz no jauna. Izrādē Mans kaimiņš ebrejs ir papilnam gan viena, gan otra. Neviens neraud, toties asaras skan smieklos, un smejas te daudz.
