.
aiz azara aizaryuce pārkiuņs
klus, maita, vēļ snīgs iz teiruma buolej
aizgrudiniesi bez laika, byus posnys rudiņs
dzie, kai ziņu puortā kovida guņs vēļ gailej
aiz azara aizarēja suņs, aizdzīduoja gaiļs
ak jau sāta, vēļ vīni sābri atguojuši nu mīsta
iz pavasari daudzim nu pasauļa bais
tai itei nakurīne apaug ar ļaudim
kai īroksts ar komentarim
digitaluo tāvu zeme
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.