Ķerra ar melnzemi un lāpstām. Foto: Evija Trifanova, LETA
Tendences daudzviet pasaulē liecina, ka daba aizvien vairāk “ienāk” pilsētvidē – namu īpašnieki apzaļumo pagalmus, parādās aizvien vairāk t.s. zaļās ēku fasādes, augu risinājumi tiek iekļauti arī biroju namu plānojumos u.tml. Arī iedzīvotāji vēlas, lai pilsētās būtu zaļās zonas - Mežpils alus un pētījumu centra Norstat veiktās aptaujas dati liecina, ka 38% rīdzinieku un 41% lielo pilsētu iedzīvotāju uzskata, ka situācija koku un zaļo zonu jomā ir apmierinoša, taču koku varētu būt vairāk.
Rīga šobrīd daudzējādā ziņā ir ļoti harmoniska pilsēta, tomēr aizvien ir vietas, kur noteikti ir vērts uzlabot zaļo zonu un koku kvalitāti un daudzumu. Galvaspilsētas apzaļumošanā būtu vērtīgi iesaistīt arī uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un pilsoniski aktīvos iedzīvotājus.
Iedzīvotājiem zaļās zonas ir svarīgas
Senais teiciens vēsta, ka Rīga nekad nebūs gatava un, protams, tā nekad nebūs arī tik zaļa, lai mēs varētu teikt – pietiek, vairāk nevienu koku vai augu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji apzinās, kāda ir zaļumu nozīme gan mikroklimata, gan gaisa kvalitātes uzlabošanā.
Lai pilsētas kļūtu zaļākas, jāiesaistās gan dažādiem pašvaldības dienestiem, gan iedzīvotājiem, jo zaļās zonas prasa lielu darbu, un tām atkarībā no augu izvēles var būt nepieciešama kompleksa kopšana. Tāpat ir nepieciešams radīt augiem draudzīgi vidi, pakāpeniski samazinot sāls daudzumu, ko izmantojam ziemā ietvju un ceļu uzturēšanā. Jau pāris sezonas galvaspilsētā ir dažas no sāls brīvas ielas, tomēr, ja vēlamies no sāls brīvas un zaļas pilsētas, tas ir daudz plašākas stratēģijas jautājums.
Vēlme saplūst ar dabu
Latvijai ir paveicies ar atrašanos tādos klimatiskajos apstākļos, kas ļauj apzaļumot pilsētvidi, izvēloties dažādus augu un koku veidus. Valstīs ar karstāku klimatu pašvaldības spiestas tērēt daudz lielākus līdzekļus, lai uzturētu zaļās zonas, tāpēc tās nereti tiek izvietotas tikai noteiktās pilsētas daļās vai centrā. Cilvēku vēlme saplūst ar dabu gan iekštelpās, gan ārtelpās vērojama daudzviet pasaulē. Turklāt šī tendence būs ilgstoša, jo, salīdzinot ar laiku pirms desmit vai divdesmit gadiem, ir daudz plašāki tehniskie risinājumi, kā arī zināšanas un pieredze.
Runājot par to, kuram jāuzņemas atbildība par pilsētvides apzaļumošanu, koordinējošām vadlīnijām noteikti jānāk no pašvaldības, lai neveidojas situācijas, kad dažādu iniciatīvu rezultātā vienā skvērā tiek sastādīti savstarpēji nesaderīgi koki vai citi augi. Turklāt ikvienas stādīšanas rezultātam jābūt arī estētiski pārdomātam un jābūt plānam arī par to, kas rūpēsies un uzturēs zaļumus un apstādījumus. Pašlaik redzam, ka vairākās vietās būtu rūpīgāk jāpiestrādā pie esošo apstādījumu kopšanas.
Organizētas aktivitātes iedzīvotāju iesaistei
Var uzskatīt, ka pašlaik zaļumu sistēma Rīgā nav pietiekami atjaunota, piemēram, ir mazāk koku ielu telpā. Spilgts piemērs ir Krišjāņa Barona iela, kur vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē bija daudz vairāk koku – vecie stādījumi laika gaitā daudz kur ir iznīkuši, bet jauni vietā nav nākuši. Tajā pašā laikā galvaspilsētā arī ir ļoti zaļas teritorijas, piemēram, Pārdaugava.
Zināms risinājums varētu būt skvēri vai pagalmi, kurās zaļo zonu uzturēšanu var uzņemties paši iedzīvotāji - apkaimju biedrības un citas neformālās grupas, piemēram, urbāno dārzu kustība. Jo vairāk būs dažādu iniciatīvu un iespēju padarīt mūsu apkārtējo vidi zaļāku, jo lielāka būs gatavība iesaistīties, tomēr visām aktivitātēm jābūt organizētām, jo pilsētvidē ir dažādas pazemes komunikācijas, turklāt pilsētas vidē koki un krūmi ir jākopj regulāri un profesionāli, neļaujot tiem kļūt “mežonīgiem”.
Pilsēta kā dzīvs organisms
Iedzīvotājus noteikti var iesaistīt arī zaļo zonu uzturēšanā, turklāt ne tikai talku laikā. Lai pilsētas centrs un apkaimes kļūtu zaļākas, būtiska loma ir tieši uzturēšanas darbiem. Ar dažādiem instrumentiem sekmējot iedzīvotāju interesi, piemēram, ar impulsiem no nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem, pilsētu var padarīt daudz zaļāku, vienlaikus uzlabojot arī gaisa kvalitāti.
Ikviena pilsēta ir dzīvs organisms, kurā vienkopus pulcējas dažādas intereses un vajadzības, taču pats galvenais – pilsētām jābūt apdzīvotām. Padarot pilsētas zaļākas, vienlaikus saglabājot arī transporta un citas ērtības, varam sekmēt arī iedzīvotāju atgriešanos pilsētu centros.
