Kursu vietā — laiks sev

Kā nenonākt strupceļā, mēģinot sabalansēt darbinieku vajadzības ar biznesa mērķiem

Daļa no maniem klientiem ir uzņēmumu darbinieki un vidējā līmeņa vadītāji. Pēdējā gada laikā mūsu sarunu biežākā tēma ir izdegšana, pieaugoša darba slodze un strupceļa sajūta. Šie cilvēki piedzīvo miega traucējumus, trauksmi, nomāktību, apātiju, sajūtu par zaudētu jēgu vai cinisku attieksmi pret pārmaiņām darbavietā. Bieži vien cieš attiecības ar partneri un bērniem, jo arī viņiem nav viegli ilgtermiņā izturēt šo spiedienu.

Taču mani klienti ir arī uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji. Viņi saprot, ka situācija nav normāla, ir jārīkojas, lai rūpētos par darbiniekiem. Tiek organizēti kursi par stresa un laika pārvaldīšanu, vadības prasmēm, efektivitāti un emocionālo inteliģenci. Daudzas organizācijas algo koučus, supervizorus, psihologus un psihoterapeitus. Šķiet, ka tiek darīts viss iespējamais. Tomēr situācija nemainās, izdegšana turpinās. Kāpēc visi šie labie darbi nerada izmaiņas? 

Jaunākajā žurnālā