Ko sociālajam darbam nesīs pārmaiņas pašvaldībās?

Vēlēšanu aploksnes. Foto: Paula Čurkste, LETA
Ina Behmane, Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja
Print Friendly, PDF & Email

Sociālie dienesti kļūst arvien atvērtāki sabiedrībai. Datorā man ir saglabāta prezentācija “Uzņēmējs sociālajā dienestā”. To gatavoju, kad mūsu novada uzņēmēji ciemojās Saldus sociālajā dienestā, lai iepazītos ar dienesta darbu, funkcijām un cilvēkiem. Gatavojoties šai sarunai, es dažās minūtēs atradu vismaz desmit situācijas, kurās sociālā dienesta atbalsts varētu būt nepieciešams arī pietiekami turīgam uzņēmējam. Piemēram, problēmas ar bērnu un pusaudžu uzvedību, senioru aprūpe, atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, dažāda veida vardarbība un citi. Tas ļoti skaidri parāda, ka sociālā dienesta darbs ne tuvu nav tikai pabalstu dalīšana maznodrošinātajiem, bet mūsdienīgs sociālais darbs ietver ļoti plaša spektra atbalstu iedzīvotājiem dažādās sarežģītās un pēkšņās dzīves situācijās.

Lai sniegtu pilnvērtīgu un pienācīgu atbalstu, pašvaldībai ir mērķtiecīgi jāattīsta sociālā funkcija, un, lai to izdarītu, tam ir trīs būtiski priekšnoteikumi.

Pirmkārt, ir nepieciešama pašvaldības vadības izpratne par sociālā darba un sociālo pakalpojumu būtību un ietekmi. Otrkārt, tie ir kvalificēti darbinieki – savas jomas profesionāļi, kas pārzina sociālo darbu un tā daudzveidīgo saturu, kas pastāvīgi attīstās paši un attīsta sociālā darba un pakalpojumu piedāvājumu sabiedrībai. Treškārt, tie ir materiālie resursi, lai finansētu efektīvus un mūsdienīgus sociālos pakalpojumus, pabalstus un sociālo darbu.

Latvijas pašvaldībās šogad ir būtiskas pārmaiņas – notiek ne tikai vēlēšanas, bet arī administratīvi teritoriālā reforma, kas maina daudzu novadu un pilsētu statusu. Mazākas pārmaiņas ir pilsētās, kas saglabā savu statusu un teritoriju, taču ir virkne pašvaldību, kurām mainās robežas un apvienojas vairāki līdzšinējie novadi. Izmaiņu klāstu papildinās jaunās domes, kurās būs arī deputāti, kas līdz šim nav darbojušies publiskās pārvaldes lēmumu pieņēmēju pusē. Solījumi sociālā atbalsta jomā priekšvēlēšanu periodā ir skanējuši daudz un dāsni, bet tie visi pamatā ir koncentrējušies ap naudu, solot lielākus un plašākus pabalstus. Nauda, īpaši ņemot vērā Latvijas augsto ienākumu nevienlīdzību, ir svarīga, taču tas noteikti nav galvenais sociālā darba elements. Sociālā darba centrā jābūt cilvēkam – gan sociālā dienesta klientam, gan sociālajam darbiniekam.

Tādēļ šajā pārmaiņu laikā mēs vēlamies runāt par sociālā darba saturu un nozīmi pašvaldībās. Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība kopā ar Latvijas sociālo darbinieku biedrību ir sagatavojuši memorandu par sociālā darba attīstību pašvaldībās, lai ar šo dokumentu pēc vēlēšanām vērstos pie katras pašvaldības jaunievēlētās domes, aicinot to parakstīt un tādējādi apliecināt, ka deputāti vēlas izprast sociālā darba lomu un stiprināt to administratīvi teritoriālās reformas laikā.

Reformas kontekstā lielākās neskaidrības ir novados, kuru robežas mainās, kas tiek apvienoti vai pat sadalīti. Kāda būs sociālā dienesta loma, kāda būs tā struktūra, vai pakalpojumi iedzīvotājiem arī turmāk būs pieejami tikpat tuvu dzīvesvietām?

Jaunās pašvaldībās apvienosies novadi ar dažādu līdzšinējo turību un sociālā atbalsta apjomu – kā veidosies un cik draudzīgs iedzīvotājiem būs jaunās pašvaldības budžets, cik un kāda sociālā palīdzība būs pieejama? Un tāpat ir svarīgs jautājums arī par sociālo darbinieku skaitu un funkcijām.

Mūsu bažas ir, ka pārmaiņu laikos mūsu – sociālo darbinieku – balsis var palikt nesadzirdētas. Tādēļ uzrunāsim katru pilsētu un novadu, piedāvājot uzklausīt profesionāļu ieteikumus par sociālā darba attīstību.

Galvenais, ko akcentējam, ir investīcijas cilvēkos, jo labi paveikts sociālais darbs, ja tam no pašvaldības puses ir veltīti pieteikami administratīvie, finanšu un cilvēku resursi, kā arī sniegts citu iesaisīto institūciju atbalsts, dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu novada vai pilsētas, kopienas, cilvēku izaugsmē un labklājībā. Sociālā darba rezultātā mainās cilvēku un ģimeņu dzīves, bet netiešais ieguvums skar visu sabiedrību.

Sociālajā jomā strādājot jau daudzus gadus, es redzu un varu novērtēt pozitīvas izmaiņas, un arī izpratne par sociālo darbu un tā lomu sabiedrībā pamazām palielinās. Taču joprojām valda aizspriedumi un stereotipi par sociālo dienestu, tā darbiniekiem un klientiem. Es dažkārt mēdzu salīdzināt sociālo darbinieku ar ārstu, jo abi sniedz atbalstu cilvēkam. Ārsta profesijas prestižs ir veidojies un nostiprinājies daudzu gadsimtu gaitā, un vērsties pēc palīdzības pie ārsta ir ikdienišķa lieta. Sociālais darbs kā profesija Latvijā ir jauna, tā pastāv nepilnus 30 gadus, un cilvēkiem meklēt sociālā dienesta palīdzību prasa ļoti lielu saņemšanos.

Taču es ceru, ka ar laiku visa sabiedrība – sākot no lēmumu pieņēmējiem, citiem pašvaldības dienestiem un beidzot ar ikdienu Latvijas iedzīvotāju – novērtēs mūsu lomu cilvēku psiholoģiskā, sociālā un materiāla atbalsta un izaugsmes nodrošināšanā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu